Atklājas jauni fakti par Gobzema ģimenes īpašumu

Jauns.lv pētot šo jautājumu sīkāk, ir  atklājis jaunus faktus. Proti, Gobzems  attiecīgo īpašumu atsavinājis jau pēc KNAB šā gada 27. jūnijā ierosinātā kriminālprocesa, kurā iesaistīts viņa patēvs Strods un tikai pāris nedēļas pirms KNAB veiktajām neatliekamajām kriminālprocesuālajām darbībām, proti, 15 kratīšanām un Stroda aizturēšanas.

Saskaņā ar zemesgrāmatu ieraktiem secināms, ka  Gobzems nekustamo īpašumu Bieriņos  2019. gada 12. septembrī uzdāvināja sievai Kristai Gobzemai, lai gan jau 2017. gada 16. oktobrī zemesgrāmatā bija reģistrējis 2015. gada 1. jūlija Gobzemu pāra laulību līgumu par visas mantas šķirtību.  Tātad šis īpašums Bieriņos līdz šā gada 12. septembrim bija Alda Gobzema šķirta manta. Tolaik Gobzems laulību līgumu par mantas šķirtību zemesgrāmatā bija reģistrējis reizē ar atcēlējlīguma reģistrēšanu starp Inesi Lauri un Gobzemu, kā rezultātā viņš atguva savā īpašumā iepriekš uzdāvināto īpašumu Bieriņos.

Saskaņā ar publiskajos reģistros esošo informāciju, nekustamo īpašumu Bieriņos Gobzems sākotnēji īpašumā ieguva 2009. gada 26. jūnijā no tā brīža īpašnieka Jāņa Kalniņa. Interesanti, ka dāvinājuma līgums tika noslēgts tajā pašā dienā, kad attiecīgais īpašums tika atdalīts no lielāka blakus esošā zemes gabala. Vai Gobzems konkrēto īpašumu tik tiešām ieguva dāvinājuma ceļā un kāds bija šī īpašuma ieguves ekonomiskais pamats, šaubas jau izteica Latvijas Televīzijas žurnālisti? Jauns.lv rīcībā nonākusi jauna informācija, kas, iespējams, varētu šīs šaubas stiprināt: pirms Gobzems dāvinājumā ieguva šo īpašumu, J.Kalniņš bija centies to pārdot. Kā Jauns.lv pastāstīja persona, kura tolaik interesējās par šī īpašuma iegādi, cena bijusi tika augsta, ka no tālākām sarunām par īpašuma iegādi šis cilvēks atteicies.

Slēpis sev piederošu savrupnamu Bieriņos?

Jauns.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputātam Aldim Gobzemam divus gadus piederējusi māja, ko viņš nav norādījis valsts amatpersonas deklarācijā. Īpašumā ikdienā mitinās deputāta māte, un senāk manīts uzturamies arī viņa patēvs Edgars Strods, bijušais “Latvijas valsts ceļu” valdes loceklis, kuru pirms divām nedēļām aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

Deputāta Gobzema deklarācijas publiskajā daļā var lasīt, ka viņam pieder zeme Rīgā. Iespējams, ka runa ir par īpašumu privātmāju rajonā Bieriņos. Taču jau vairākus gadus uz šī zemes gabala slejas arī savrupmāja. Zemes gabalu 2009.gadā Gobzemam uzdāvināja kāds Jānis Kalniņš.

 “Tas bija ļoti sen,” samulsis atbild deputāts uz “de facto” jautājumu, kas ir Jānis Kalniņš un kāpēc viņam dāvinājis zemi. “Jānis Kalniņš ir persona, kas uzdāvināja konkrēto... Parasta fiziska persona,” pēc īsa pārdomu brīža atbild politiķis.  Gobzems negrib atklāt, kāpēc Jānis Kalniņš sagribēja viņam uzdāvināt zemi. Divus gadus vēlāk – 2011.gadā – uz zemes jau slējās māja. To var redzēt “Google” satelīta un ielu attēlos. Tiesa, ēka vēl neskaitījās pabeigta. Trīs gadus vēlāk - 2014.gadā - īpašumu par 140 tūkstošiem eiro, maksājot divās daļās, nopirka kāda Inese Laure.

Kā noskaidroja “de facto”, Laure ir līdzīpašniece ielu uzturēšanas uzņēmumā “Pilsētas eko serviss”. Septembra beigās šis uzņēmums kopā ar Šķēļu, Rāvju un Mamedovu ģimeņu uzņēmumiem atkal ieguva tiesības turpmākos piecus gadus tīrīt Rīgas ielas.  Zemesgrāmatā lasāms, ka 2016.gada rudenī būve uz zemes gabala tika pieņemta ekspluatācijā.

Taču 2017.gadā - trīs gadus pēc tam, kad Laure bija iegādājusies minēto īpašumu -, tas atkal nonāca pie Gobzema. Tomēr zemesgrāmatā nekur nav minēts, ka viņš būtu īpašumu atpircis atpakaļ. Tas atkal pārrakstīts uz Gobzema vārda, jo trīs gadus senais darījums ticis atcelts, skaidroja pats deputāts.

Deputāts neatbild, vai atmaksāja Laurei par īpašuma pārdošanu saņemto naudu. “Kādas ir bijušas manas ar Inesi Lauri attiecības attiecīgajā darījumā, kur nepieciešams, ir reģistrētas,” atbild deputāts. Gobzems uzsver, ka tobrīd bijis privātpersona. Darījumus, kas notikuši, pirms viņš kļuva par Saeimas deputātu, Gobzems negrasās skaidrot.

“Pilsētas eko servisa” līdzīpašnieci Lauri, ko deputāts pazīstot daudzus gadus, raidījumam uzmeklēt neizdevās. Viņai daļēji piederošajā uzņēmumā nevarēja pateikt, kā ar Lauri sazināties.  Jāatzīmē, ka līdz šīs vasaras vidum viena no “Pilsētas eko serviss” īpašniecēm kopā ar Lauri bija “Daimler” korupcijas lietā tiesātā uzņēmēja Armanda Zeihmaņa meita. Pirms divām nedēļām KNAB aizturēja Zeihmani kopā ar Gobzema patēvu Strodu. KNAB ir aizdomas, ka Strods ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, proti, sniedzis iespējamiem iepirkumu pretendentiem informāciju par valsts uzņēmuma plāniem autoceļu uzturēšanā un atjaunošanā. 

Gobzems skaidri neatbild, vai viņam piederošajā mājā dzīvojis arī Strods, kurš oficiāli aizvien ir precējies ar Gobzema māti, bet pēdējos gadus dzīvojot šķirti. “Mums nav tādas ikdienas attiecības. Es nepārbaudu šo informāciju,” sacīja Gobzems.

Pirms mēneša Gobzems īpašumu Bieriņos uzdāvinājis savai sievai, ar ko politiķim noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību.

Gobzems neapliek atbildi parādā

Saeimas deputāts pēc ziņu publiskošanas savā Facebook.com kontā paziņojis, ka grasās sūdzēt LTV tiesā.

Latvijas Televīzijas atbilde Saeimas deputātam Aldim Gobzemam

Reaģējot uz Saeimas deputāta Alda Gobzema publiski paustajiem apgalvojumiem savā sociālo mediju kontā portālā Facebook.com, Latvijas Televīzija pauž savu nostāju par svētdienas, 13. oktobra, “de facto” sižetu, kas vēstīja par valsts galvenā ceļu remontētāja sakariem ar būvniekiem un ielu uzturētājiem.

Jāuzsver, ka Saeimas deputāts Gobzems izvēlējies celt troksni par to, kādā tieši veidā īpašumam bija jāparādās viņa valsts amatpersonas deklarācijā, bet nav vēlējies raidījumam skaidrot darījumus ar šo īpašumu, kam ir būtiska nozīme godīgas un caurspīdīgas valsts pārvaldes prakses veidošanā: kādēļ īpašums Bieriņos viņam uzdāvināts, kādēļ tas pārdots, kāpēc darījums vēlāk atcelts un kur palikusi nauda. Latvijas Televīzija uzskata, ka Saeimas deputāta izteikumi ir nepieņemami. Nepieklājīgi izsakoties par žurnālistu Matīsu Arnicānu, apšaubot viņa profesionalitāti un apgalvojot, ka raidījumā izskanējusī informācija ir nepatiesa, Aldis Gobzems rīkojies bezatbildīgi un pretrunā ar Saeimas deputātam atbilstošām ētikas un uzvedības normām.

Valsts amatpersonām ir pienākums deklarācijā norādīt informāciju par viņu īpašumā, valdījumā un lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. To nosaka likums par interešu konflikta novēršanu. Ministru kabineta noteikumi par deklarācijas aizpildīšanas kārtību prasa, lai deklarācijas publiskajā daļā valsts amatpersona ne tikai norādītu, kur īpašums atrodas (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta), bet arī sniegtu ziņas par nekustamā īpašuma veidu, ar ko tiek saprasts, vai īpašumā ir zeme, zeme un māja, jaunbūve, saimniecības ēka utt. Tāpat jānorāda, kāda veida īpašumtiesības vai lietošanas tiesības tās ir. Par deklarācijā atrodamo ziņu atbilstību patiesībai ir atbildīgs deklarācijas iesniedzējs.

LTV Ziņu dienesta veidotā raidījuma “de facto” komanda secinājusi, ka Saeimas deputāta Alda Gobzema valsts amatpersonas deklarācijās – gan tajā, kas iesniegta, stājoties amatā, gan tajā, kas iesniegta par 2018.gadu, – publiski pieejamajā daļā nav ziņu par to, ka A. Gobzemam piederētu māja. Kā nekustamā īpašuma veids publiskajā daļā ir norādīti divi zemes īpašumi – viens Rīgā (īpašumā), viens Ādažu novadā (lietošanā). Savukārt Zemesgrāmatā atrodamā informācija, ar ko iepazinās LTV raidījums “de facto”, liecina, ka Gobzemam gandrīz divus gadus piederēja īpašums Rīgā, uz kura atradās un joprojām atrodas ekspluatācijā nodota būve. Dabā redzams, ka būve ir dzīvojamā māja, kas, saskaņā ar paša deputāta teikto, tiek apdzīvota.

Pēc deklarācijas publicējamās daļas nav iespējams pārbaudīt, vai Gobzema deklarācijā norādītais īpašums Rīgā ir LTV raidījuma “de facto” minētais īpašums Bieriņos. Taču nevienā no publiski pieejamajām deputāta deklarācijām nevar izlasīt, ka deputātam būtu piederējusi māja, kas dabā eksistē. Pildot deklarāciju valsts amatpersonām ir jāaizpilda gan publicējamā, gan nepublicējamā daļa, kurā norādīta detalizētāka informācija. Likums nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts rīcībā esošā informācija par personas īpašumiem. Taču likums arī liek valsts amatpersonai pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt šo informāciju.

Saeimas deputāta ētikas kodekss prasa no deputāta publiskos izteikumos izvairīties no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelietot apvainojošus izteicienus. Deputātiem ir jāuzvedas pieklājīgi un ir jābūt atsaucīgam attieksmē pret plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

LTV negrasās atsaukt svētdienas raidījumā izskanējušo informāciju.