"Par skaistām acīm tos nedeva," liepājnieks stāsta par savu iespaidīgo ordeņu kolekciju

Trīsdesmit gadu stāžs

Izrādot savu kolekciju, Eduardam iemirdzas acis. Par savāktajiem apbalvojumiem viņš var stāstīt stundām ilgi, turklāt aizraujoši un interesanti. “Katram apbalvojumam ir sava vēsture, par skaistām acīm tos tāpat nedeva,” saka kolekcionārs. “Katrai medaļai ir savs stāsts – par karu, konkrētu kauju, būtisku vēstures notikumu, darba varonību vai nopelniem dzimtenes labā. Apbalvojumus piešķīra ne tikai par kaujas nopelniem, bet arī, piemēram, par astoņu bērnu dzemdēšanu vai uzkāpšanu Everestā.”

Eduards labi atceras, kā iesākās viņa kolekcijas veidošana. “Tas bija pirms gadiem trīsdesmit Kaļiņingradā. Ar paziņām atpūtāmies brīvā dabā, kur nedaudz arī iedzērām. Apkārt skraidīja puišeļi un ar kaķeni šāva zvirbuļus. Pamanīju, ka viņi kaķenē liek iekšā kaut ko spīdīgu. Piegāju klāt un sāku skatīties, ar ko viņi īsti šauj. Paskatos tuvāk – medaļa! Puikas šauj pa zvirbuļiem ar cara laika apbalvojumu! Izvilku piecīti un to medaļu no viņiem nopirku. Apbalvojums bija veltīts Romanovu dinastijas 200 gadiem. Tā man vēl joprojām glabājas. Savukārt kolekcijas otro medaļu es nejauši atradu kādā vecā garāžā. Arī tas bija cara laika apbalvojums – Za uzserģije. Kad man jau bija divas medaļas, radās vispārīga interese par apbalvojumiem. Tā arī sāku kolekcionēt.”

Ordeņu un medaļu paliktņus Eduards pasūtījis Polijā, tie ir speciāli piemēroti apbalvojumu izmēriem. Laika gaitā kolekcionārs savācis dažādu valstu apbalvojumus – PSRS, ASV, Krievijas, Latvijas, Spānijas, Itālijas, Indijas, Albānijas, Īrijas, Austrijas, Lielbritānijas, Japānas, Baltkrievijas, Dienvidslāvijas, Polijas, Rumānijas un citu valstu. Īpaša vieta kolekcijā atvēlēta Vācijai. “Redziet, te ir Ādolfa Hitlera augstākais apbalvojums, ko saņēma visaugstākā līmeņa virsnieki. Savukārt šī medaļa –  tas ir apbalvojums valsts ierēdņiem par olimpiādes sagatavošanu Berlīnē 1936. gadā. Te ir Vācijas apbalvojumi gan no Pirmā, gan Otrā pasaules kara. Kolekcijā ir gan Federatīvās, gan Demokrātiskās Vācijas medaļas.”

Ļoti plašs ordeņu un medaļu klāsts Eduardam ir no Krievijas. Turklāt viņš savā rīcībā ieguvis, tā teikt, pavisam svaigus apbalvojumus par kaujinieku izrādīto varonību Donbasā. Kaut Krievijas prezidents un valdība noliedz Krievijas militārpersonu iesaistīšanos Ukrainas karā, Eduarda rīcībā ir Krievijas apbalvojumi konkrētā kara varoņiem. Uz vienas no medaļām rakstīts Slava gerojam Donbasa i Novorosii, uz citas – Za zaslugi vossojeģiņeņije Krima c Rossiej. Eduards rāda arī citas medaļas. Viena no tām piešķirta karavīriem, kas piedalījās 2007. gada militarajā konfliktā ar Gruziju. Uz tās rakstīts: Za prinužģeņije Gruzii k miru. Jautāts, kā viņš ieguvis šos apbalvojumus, Eduards teic, ka pavisam vienkārši. Viņš nodibinājis kontaktus ar Čeļabinskas rūpnīcu, kas specializējusies ordeņu un medaļu ražošanā, un šie apbalvojumi viņam atsūtīti no turienes. Medaļas iegūtas ne tikai no rūpnīcas, bet arī tās pārpērkot no citiem kolekcionāriem. “Lūk, te ir 1945. gada medaļa par uzvaru pār Japānu,” rāda Eduards. “Starp citu, man ir arī pilnīgi pretējas nozīmes medaļa. Tas ir Japānas apbalvojums par uzvaru pār Krieviju 1904. gadā. Bet vispār japāņu medaļu man ir maz – tikai divas. Japānas apbalvojumos tiek iestrādāti dārgakmeņi, tāpēc tie ir dārgi.”

Kontakti ar visu pasauli

Diezgan liels medaļu klāsts kolekcionāram ir no Amerikas Savienotajām Valstīm – aptuveni 70 apbalvojumu. Arī tie lielākoties iegūti no konkrētiem ražotājiem ASV. “Šo iegādājos par 200 eiro – agrāk to piešķīra par varonību cīņā pret indiāņiem. Lūk, šīs ir medaļas par nopelniem karos Irākā un Kosovā, bet tā – Otrajā pasaules karā. Šī – no Korejas kara 1953. gadā. Nākotnē esmu iecerējis dabūt amerikāņu augstāko militāro apbalvojumu – Kongresa Goda ordeni.” Eduards stāsta, ka lielākai daļai amerikāņu medaļu izmaksas nav dārgas. “Piemēram, medaļa Par drošsirdību maksāja 49 dolārus, sūtīšana – 10 dolāri. Tātad – pavisam 59 dolāri. Par diviem ordeņiem neesmu gatavs maksāt tik lielu naudu, kādu prasa: par Lāčplēša ordeni prasa 2700 dolāru, bet par Latvijas Republikas Atzinības krustu – 1700 dolāru.”

Sevišķi interesantas Eduardam pašam šķiet trīs medaļas, kuras piešķirtas par nopelniem cīņā pret komunismu. “Tie ir rumāņu, spāņu un indonēziešu apbalvojumi. Rumānijā medaļa tika piešķirta par pretošanos komunistiem Otrā pasaules kara laikā, bet Spānijā, kā zināms, 1939. gadā sākās pilsoņu karš. Franko karoja pret komunistiem. Uz medaļas redzams, kā spānis – atbrīvotājs – nogalina pūķi – komunistu. Savukārt Indonēzijā cīņa pret komunistiem izvērsās pagājušā gadsimta 60. gados.”  

“Man ir sakari visā pasaulē,” ne bez gandarījuma teic kolekcionārs. “No sākuma jāaizsūta naudu un tikai tad var gaidīt medaļas. Laika gaitā izveidojušies kontakti gan ar ražotājiem, gan kolekcionāriem, gan dažādiem starpniekiem. Reizēm gadās, ka aizsūtu naudu, bet medaļu – diemžēl nesaņemu. Vēršos pie starpnieka, bet viņš norāda uz īpašnieku, kas jau nozudis. Pirms kāda laika nodibināju sakarus ar pārstāvjiem Lībijā un Sīrijā. Aizsūtīju naudiņu, bet medaļas nesaņēmu. Prasu, kas par lietu? Kur ir medaļas? Ziniet, viņi atbild, mums te ir karš, gadās problēmas ar pastu. Un visi gali ūdenī. Arī Krievijā tā ir gadījies. Vieni atsūta, bet citi – ne. Ne mazums ķibeļu gadījies, izmantojot interneta veikalu Ebay. Aizsūtu naudu, bet medaļu – neatsūta. Kam tu sūdzēsies? Brīvajam tirgum?”

Gatavs atšaudīties

Kolekcionārs stāsta, ka viņam gadījušies arī cita veida zaudējumi. “Reiz melnajā tirgū par 100 eiro nopirku 1928. gadā Latvijas Republikā izlaisto medaļu Par Tēvzemi. Dodoties mājās, es to medaļu diemžēl pazaudēju. Vēlāk ieliku avīzē sludinājumu, bet neviens neatsaucās. Tā kā šis apbalvojums man bija ļoti mīļš, iegādājos vēlreiz tādu pašu.

Ar citiem kolekcionāriem nekonkurējam, jo katram ir sava nozare. Viens krāj tikai sporta medaļas, cits – pirmskara militārās nozīmītes, trešais – piemiņas lietas par robežsardzi, ceturtais – kuģu nozīmītes, bet piektais – militārās formas. Manas kolekcijas devīze: “Par nopelniem!” Man visi apbalvojumi ir par nopelniem. Tāpēc man nav pieņemams, ka ordeņus un medaļas piešķir tāpat vien. Piemēram, kad Raimonds Vējonis kļuva par prezidentu, viņam uzreiz piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni. Interesanti, par kādiem nopelniem? Vai tikai par to, ka ievēlēja par prezidentu? Atvainojiet, tas nav nopietni.”

Eduards dara zināmu, ka viņam ir iecere savu kolekciju izstādīt Liepājas Vēstures muzejā, bet pie tā vēl jāpiestrādā. “Tas nav tik vienkārši. Muzeja direktore palūdza katrai medaļai sagatavot īsu aprakstu. Tā kā man ir pustūkstotis apbalvojumu, es to nevaru izdarīt dažās dienās. Tas prasa laiku.” Kolekcionārs ar humoru piebilst, ka sieva viņam ieteikusi neplātīties ar ordeņiem, jo tos varot nozagt. “Iespējams, viņai ir taisnība. Taču es nopirku pistoli. Ja kāds mēģinās iekāpt pie manis pa logu, viņam labi neklāsies!”