Krievu skolu aizstāvības protesta gājienā dodas ap 900 cilvēku

Klātesošo skaits pasākuma kulminācijas brīdī pie Ministru kabineta, iespējams, bija lielāks, jo gājiena laikā tam pievienojās jauni dalībnieki.

Informāciju par gājienu iepriekš sociālajā medijā "Facebook" publicēja LKS līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kura līdz ar vairākiem citiem cilvēkiem soļoja gājiena līdz priekšgalā.

Dalībnieki turēja rokās plakātus, uz kuriem latviešu, angļu un krievu valodā rakstīti dažādi vēstījumi, tajā skaitā "Skolu reformas = etnogenocīds?", "Apturiet izglītības krievu valodā katastrofu Latvijā" un "Krievu bērniem izglītību dzimtajā krievu valodā!", "Mēs nepiekrītam", "Fašisms Latvijā ir katastrofa mums visiem", "Saglabāsim skolu - saglabāsim valodu" un citiem. Divi bērni turēja rokās plakātu "Mēs vēlamies mācīties 100% tikai krieviski".

Kā novēroja aģentūra LETA, vairāki no plakātiem iepriekš bija sagatavoti un tika izdalīti pasākuma dalībniekiem.

Gājiena priekšgalā vairāki cilvēki rībināja bungas. Gājiena dalībnieki ik pa laikam uz īsi brīdi lielākoties krievu valodā skandēja "Rokas nost no krievu skolām", kā arī "Kauns Saeimai, kauns valdībai".

Viena no uzrunām pie valdības ēkas tika teikta latviski, bet pārējās uzrunas protesta akcijā bija krievu valodā.  Ždanoka norādīja, ka ir jāsaglabā izglītība krievu valodā, tajā skaitā nākamajām paaudzēm. Viņa šo jautājumu sasaistīja ar Latvijas iespējām saglabāt dalību vairākās starptautiskās organizācijās.

Klātesošie bija pulcējušies ar LKS un tā dēvētā krievu skolu aizstāvības štāba karogiem, kā arī vienu Krievijas karogu ar Georga lentīti.

Pie Ministru kabineta pasākumu uzraudzīja vairāk nekā 15 policisti, bet kopējais, arī citās tuvējās vietās esošo policistu skaits bija lielāks.

Pasākuma organizatori paziņoja, ka no sarunas ar policiju esot uzzinājuši, ka nekādu pretenziju par pasākuma norisi tiesībsargiem neesot un ka neviens neesot aizturēts.

Kā ziņots, Ždanoka iepriekš norādījusi, ka Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir jāpierāda, ka viņi ir daļa no valsts sabiedrības un ar viņu interesēm ir jārēķinās. "Pretējā gadījumā kopienu ik gadu sagaidīs arvien jauni ārprātīgi uzbrukumi no nacionālistu puses," publikācijā pauda politiķe.

Jau ziņots, ka politiskā līmenī ir aktualizēts jautājums par plašāku vai pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Patlaban sākta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolās, vienlaikus palielinot latviešu valodas proporciju arī citos izglītības posmos.