Nodzīvojis tur 6 gadus, latvietis Lielbritānijā saņem pavēsti par izraidīšanu
Nupat kāds Lielbritānijā dzīvojošs latvietis saņēmis vēstuli no britu imigrācijas dienesta ar brīdinājumu par izraidīšanu no valsts, jo, pēc dienestu rīcībā esošās informācijas, viņam nav tiesību uzturēties Apvienotajā Karalistē, ziņo "Latvijas Avīze".
Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, pēc "Brexit" referenduma tas esot pirmais gadījums, kurā iesaistīts Latvijas pilsonis.
"Plānota administratīva izraidīšana no Apvienotās Karalistes," teikts britu iekšlietu ministrijas Liverpūles departamenta vēstulē. "Imigrācijas izpilddienests ir pamanījis, ka jums kā Eiropas Ekonomiskās zonas pilsonim nav tiesību uzturēties valstī saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas 2006. gada imigrācijas regulu," tālāk atgādinot, ka Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), kur ietilpst ari Latvija, pilsonim ir tiesības palikt valstī vairāk par trim mēnešiem tikai tad, ja strādā, meklē darbu, ir pašnodarbinātais, students, vai ari ir pietiekams iztikas nodrošinājums, respektīvi, ir gana iespaidīgs cipars bankas kontā, lai varētu sevi uzturēt nestrādājot. Ja persona neatbilst regulas noteikumiem, tad var tikt izraidīta no valsts. "Izskatās, ka jums šobrīd nav tiesību atrasties valstī, tādēļ Apvienotās Karalistes Robežkontroles dienesta pienākums ir izraidīt jūs no valsts." Taču tiek solīts izvērtēt situāciju individuāli, tādēļ lūgts ierasties uz interviju policijas iecirknī, līdzi ņemot identitāti un nacionalitāti apliecinošu dokumentu, adreses pierādījumu, informāciju par finansiālo stāvokli, darbavietu, studijām, ģimenes stāvokli.
Vēstules saņēmējs ir sešus gadus Lielbritānijā dzīvojošs latvietis, strādā labi apmaksātā oficiālā darbā, atbilst visiem uzturēšanās nosacījumiem.
Pēc pusstundu ilgām pārrunām policijas iecirknī, tiek atzīts, ka nav pamata latvieti izraidīt. Izrādās, izmeklēšanas iemesls esot viņa izraisītā autoavārija novembra beigās, kur iesaistīts tikai viņa auto un ceļmalas koks.
Kā paskaidroja imigrācijas dienesta darbinieks, visi, kuri jebkāda iemesla dēļ ir nonākuši policijas redzeslokā un nav Apvienotās Karalistes pilsoņi, var tikt papildus pārbaudīti arī no imigrācijas dienesta puses. Taču, zvanot pa iekšlietu ministrijas informācijas telefoniem, ierēdņi bija izbrīnījušies par šādas prakses esamību, piebilstot, ka būtu iespējams komentēt tikai tad, ja būtu zināmas precīzas notikušā detaļas un personas dati.
Pēdējā laikā vairāki tautieši ir sūdzējušies, ka vietējo pašvaldību darbinieki staigā pa mājām un uzdod dažādus jautājumus, piemēram, no kurienes atbraukuši, cik cilvēku dzīvo vienā īpašumā, kur strādā un vai grasās doties atpakaļ uz savu valsti. Dažos gadījumos tiekot apgalvots, ka atbildes uz jautājumiem esot obligātas, neatbildēšanas gadījumā varot ierasties ar policiju. Iespējams, ka tā ir pašu pašvaldību iniciatīva, vēloties apzināt pilsētā dzīvojošo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaitu un turpmākos plānus, taču zīmīgi, ka šādas "tautas skaitīšanas" notiek tieši imigrantu apdzīvotos rajonos, vēsta "Latvijas Avīze".
Latvijas vēstniecības konsulārā nodaļa Apvienotajā Karalistē, komentējot imigrācijas ierēdņu interesi, uzsver, ka ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES dalībvalstīs joprojām nosaka Līgums par ES darbību. "Vēlamies vērst uzmanību arī uz Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu par ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē, kura galvenais vēstījums ir, ka referenduma rezultātā nav mainījies statuss un tiesības, ko bauda Eiropas Savienības pilsoņi Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs," norāda vēstniecība.
Arī briti visu laiku uzsver, ka joprojām spēkā ES likumi, taču iekšlietu ministre Ambera Rada ir paziņojusi, ka vairāk nekā trim miljoniem valstī esošo ES pilsoņu pēc izstāšanās būs nepieciešami kaut kādi dokumenti, kas apliecinās viņu tiesības atrasties valstī. Iespējams, tā būs īpaša jauna ES ID karte, taču par to vēl tiek spriests.
Saskaņā ar iekšlietu ministrijas datiem, šobrīd kartei ir pieteikušies 100 000 eiropiešu, un pieteikumu skaits strauji aug. Vidēji gadā tiek izskatīti 25 000 pieteikumu, un eksperti aprēķinājuši, ka, saņemot pieteikumus no visiem trim miljoniem ES pilsoņu, 85 lappušu biezo papīra anketu apstrāde var aizņemt 140 gadus. Skaidrs, ka šāds risinājums nederēs, tādēļ jau kopš septembra tiek testēta jauna anketa tiešsaistē.
LETA/Foto: Shutterstock
