Pēc Dublinas noteikumu pārrakstīšanas Latvijai regulāri vajadzētu uzņemt jaunus bēgļus

Saistībā ar patvērumu meklētāju jautājumu Latvija nav gatava uzņemties jaunas saistības, pirmdien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem atkārtoti norādīja demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Viņa arī skaidroja, ka koalīcija ir uzklausījusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes ziņojumu par pagājušajā nedēļā notikušo ES iekšlietu ministru sanāksmi. Šajā sanāksmē arī netika spriests par kādām jaunām saistībām dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, kļuvis zināms, ka ES strādā pie Dublinas noteikumu pārrakstīšanas, lai noteiktu pastāvīgu bēgļu sadales mehānismu, un šo noteikumu sagatavošanā ar koplēmuma procedūras starpniecību piedalās arī Eiropas Parlaments (EP). Prezidents Martins Šulcs šonedēļ Briselē žurnālistiem norādīja, ka nedrīkstētu būt situācija, ka kādai valstij vienai pašai jāuzņemas bēgļu krīzes risināšanas slogs, vēlreiz uzsverot, ka to iesējams paveikt tikai visai ES kopā. Šulcs arī norādīja, ka katrs patvēruma meklētāja gadījums ir rūpīgi jāizvērtē, taču tiem cilvēkiem, kuri bēg no brutalitātes, būtu jānodrošina iespēja palikt Eiropā.

Tāpat EP prezidents prognozēja, ka migrantu skaits nesamazināsies, līdz situācija vairākās valstīs, no kurām bēg šie cilvēki, neuzlabosies. Viņš arī deva mājienus, ka, viņaprāt, kvotu sistēma varētu būt situācijas uzlabojums, taču šajā ziņā vairākas dalībvalstis būtu jāpārliecina. Šulcs arī norādīja, ka atsevišķām dalībvalstīm uzņemamo cilvēku skaitu varētu samazināt, pamatojoties uz nopietniem iemesliem, kurus viņš neminēja, taču piebilda, ka pilnībā izvairīties no tā nevarētu.

Kā skaidroja vairāki avoti ES struktūrās, dalībvalstis, kuras paziņojušas par pirmo bēgļu uzņemšanu, jau tagad saskaroties ar grūtībām, pārliecinot tos doties uz citām valstīm. Kā iepriekš skaidroja EP deputāts deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa neatbalsta EK un tās priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumu par pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, jo tā neizbēgami palielinās patvēruma meklētāju skaitu, tostarp Latvijā.

Turpinot izklāstu par Junkera priekšlikumiem, Zīle norādīja - ja tie tiks apstiprināti vienā vai otrā formā, patvēruma meklētāju skaits neizbēgami pieaugs. Pats priekšlikums vēl nav noraidīts, tomēr nav arī apstiprināts. "Pieļauju, ka par to tiks spriests ļoti ātri," viņš pauda.

Savukārt vairāki avoti norādīja, ka ES Padomē attiecīgais jautājums vēl nav iekļauts dienas kārtībā un tiek prognozēts, ka šajā jautājumā iespējama arī vairāku valstu, tostarp Baltijas, bloķēšanās. "Padomē būs grūtības panākt vienprātību, neskatoties uz EK vēlmēm. Jau tagad pašreizējie bēgļu pārdales mehānismi vienkārši nestrādā," sacīja avots.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisijas kopsēdē piektdien atzina, ka Latvija ir gatava izpildīt tos lēmumus, kuri ir jau pieņemti, bet Latvija arī sagaida, ka pārējās ES dalībvalstis pildīs savas saistības. "Kamēr tas nenotiek, būs grūti diskutēt par šo migrācijas politiku," viņš sacīja.

Tikmēr EP deputāts Andrejs Mamikins jau septembra sākumā norādīja, ka, ņemot vērā iepriekš izstrādāto kvotu formulu, Latvijai kopumā var nākties uzņemt 6000 bēgļu. Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā bēgļu apjoma straujo pieaugumu ES, Latvijai uzņemamo bēgļu skaits paliks tikai lielāks. Runājot par procentuālo migrantu uzņemšanas likmi, politiķis norādīja, ka 1,29% attiecas uz ārkārtas pasākumiem par 160 000 migrantu pārcelšanu, taču par pastāvīgo bēgļu sadales mehānismu vēl neesot zināmas skaidrības. "Cipari, iespējams, ir tikai EK ierēdņu galvās," pauda politiķis.

Savukārt Zviedriju pārstāvošā EP deputāte Sesīlija Vikstrēma norādīja, ka Eiropai jādalās ar atbildību, ņemot vērā, ka tas ir "bagāts kontinents, kas bez lielām problēmām var atrisināt vēl lielākas migrācijas problēmas".

"Tas ir panākams, ja mēs strādājam kopā, nevis atsevišķi. Mēs vienkārši nevaram atrisināt problēmas vieni. Situācija ir kļuvusi nekontrolējama," viņa atzina, norādot, ka ES dalībvalstīm jāsāk izrādīt lielāku solidaritāti. "Mēs esam dziļā krīzē, kuru vienkārši radījusi Eiropas solidaritātes neesamība," uzsvēra deputāte.

Latvija ir piekritusi uzņemt kopumā 776 patvēruma meklētājus no ES dalībvalstīm. Taču līdz šim panākta vienošanās par 531 patvēruma meklētāja pārdalīšanu no Grieķijas un Itālijas uz Latviju.

Paredzams, ka pirmos patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas Latvijā varētu sagaidīt nākamā gada janvārī.