foto: ekrānuzņēmums no video
Sola pat 2000 eiro mēnesī: kā ārzemnieki iekrīt uz sludinājumiem par darbu Latvijā
2019. gada 8. septembris, 21:25

Sola pat 2000 eiro mēnesī: kā ārzemnieki iekrīt uz sludinājumiem par darbu Latvijā

LTV "de facto"

Vairāki viesstrādnieki no Kirgizstānas un Uzbekistānas uzskata, ka uz sezonas darbiem Latvijā viņus ievilināja ar viltus solījumiem, ziņo LTV raidījums “de facto”.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

LTV ziņo, ka sludinājumi par darbu zemnieku saimniecībā “Ozolu mājas” Kirgizstānas iedzīvotājiem solīja līdz 2000 eiro lielu algu darba kūdras purvā. “de facto” stāsta, ka kāds Kirgizstānas iedzīvotājs Oļegs uz šādu sludinājumu atsaucies un Biškekā ticies ar no Latvijas atbraukušu vīrieti.

“Mums saka, jūs saņemsiet 2,20 eiro par vienu pārkrauto kūdras kubikmetru.  Aigars Biškekā mums pats šādu naudu solīja. Jau Rīgā mēs jautājām: “Viss paliek, 2,20 par kubikmetru?” Viņi atbild: “Kurš jums to teica? Tādas sarunas nav bijis, mēs to neteicām. Mēs jums par vienu kubikmetru maksāsim 0,71 centu”. Es prasīju: “Kur ir Aigars, kurš mums solīja citu naudu?” Viņi saka: “Viņš ar mums vairs nesadarbojas”, raidījumam stāsta Oļegs.

Raidījums atzīmē ka Oļegam nav pierādījumu, ka viņš tiešām saņemtu tik maz. Viņš nesagaidīja savu pirmo algu un aizmuka no Latvijas jau pēc dažām dienām. Taču “de facto” runāja ar vēl vienu pieaicināto viesstrādnieku, kurš joprojām atrodas Latvijā un nevēlējās stāties kameras priekšā. Arī viņš neatkarīgi no Oļega apgalvoja, ka saņem 500 eiro par 20 nostrādātām dienām - četrreiz mazāk par cerēto un, lai to nopelnītu, ar rokām esot jāpārkrauj 27 tonnas kūdras dienā. Par to, ka “Ozolu māju” viesstrādnieki bija neapmierināti, zin teikt arī Laugas purvā pie Inčukalna.

“Ozolu mājas” viesstrādniekus norīko uz darbiem vairākos kūdras purvos visā Latvijā. Uzņēmuma līdzīpašnieks Rihards Pavlovičs uzstāj, ka rīkojas saskaņā ar likumu. Viņš skaidro, ka neizpildāmus solījums bija izteikusi nevis viņa firma, bet sadarbības partneri valstīs, no kurām ārzemnieki aicināti.
Pavlovičs skaidro, ka visi viesstrādnieki saņem ar likumu paredzēto mazāko algu, kas paredzēta lielākai daļai viesstrādnieku – 1004 eiro pirms nodokļu nomaksas.  
“Tiem, kam bija mazāk, pie mums pat piemaksā, lai sanāk 1004 eiro bruto alga”.

Par aizbēgušo viesstrādnieku Oļegu Rihards skaidro: “Viņš trīs tikai dienas bija. Atnāca uz darbu viņš vienkārši aizgāja gulēt turpat. Es atbraucu - nekas nav izdarīts. Protams, kas viņu atlaiž”.

“de facto” rīcībā ir divi līgumi, kas “Ozolu mājām” ir noslēgti ar diviem dažādiem viesstrādniekiem. Tie ir tikai latviešu valodā, un nosaka – darba apmaksa notiek tikai skaidrā naudā.  Vienā no līgumiem redzams – darbā šis cilvēks ir pieņemts nevis kākūdras purva strādnieks, bet lauksaimniecības palīgstrādnieks. Tas ļauj maksāt teju par trešdaļu zemāku algu nekā kūdras purvā. Rihards Pavlovičs saka: “de facto” rīcībā ir tikai līguma projekts. Tas gan ir abu pušu parakstīts.
Saimniecība “Ozolu mājas” ir no migrācijas lietu pārvaldes saņēmusi 129 atļaujas viesstrādnieku piesaistīšanai. Pavlovičs apgalvo, ka iebraukuši aptuveni 70 cilvēki. No viņiem aptuveni 30 jau aizbraukuši uz citām valstīm.

Latvijā viesstrādnieku skaits sasniedz vēl nebijušu apjomu  

Latvijā strauji palielinās piešķirto darba atļauju skaits, sasniedzot vēl nebijušu apjomu. Šogad viesstrādniekiem izsniegts jau 9738 darba atļauju – tas ir gandrīz tikpat cik pērn visa gada laikā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Vienlaikus gan secināts, ka Latvijas darba devēji savos centienos piesaistīt darbaspēku no ārzemēm ir sliktākās pozīcijās nekā uzņēmēji no kaimiņvalstīm. Tur nosacījumi viesstrādnieku aicināšanai ir izdevīgāki. Attiecīgi tas pasliktina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.

Zijovidins Abdulajevs (34)  ir sezonas strādnieks no Uzbekistānas. Nu jau otro vasaru pāris mēnešus viņš pavada Latvijā, lai lasītu krūmmellenes pie uzņēmēja, melleņu audzētāja Alekseja Fomičova. Abdulajevs stāsta, ka “Pagājušajā vasarā arī atbraucām, ar draugiem, bija arī mans kaimiņš, kurš jau pazina Alekseju. Sēdējām uz ielas, kafejnīcā un viņš prasīja – negribi braukt uz Latviju peļņā, sezonas darbā? Teicu jā, pamēģinām, un tā tas gadījās.”

Šogad jau braucis pats un aicinājis līdzi piecus draugus. Ja pacenšas, var nopelnīt pat tūkstoš eiro mēnesī, bet vidēji sanākot nedaudz vairāk kā septiņi simti. Abdulajevs atzīst, ka tas ir “normāls atalgojums”. 

Lauksaimniecības jomā sezonas strādniekiem ļauts maksāt vidējo algu nozarē, kas ir ap septiņsimt eiro. Pārējās nozarēs viesstrādniekiem nedrīkst maksāt mazāk par vidējo algu valstī, kas ir tūkstoš eiro mēnesī. Un tas neatkarīgi no tā, vai ielūgtais ir logu mazgātājs vai programmētājs. Šobrīd gan notiek diskusijas par šo noteikumu mainīšanu, lai arī pārējās jomās būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis valstī. Šim gan vēl nav panākta visu pušu piekrišana. 

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

“Vislielākais strīds ir ar par to, ko vēlas darba devēji.  Jo mēs esam konsultējušies ar visām lielajām darba devēju organizācijām, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan Darba devēju konfederāciju, gan Ārvalstu investoru padomi. Lai uzaicinātajiem ārzemniekiem būtu nevis vidējā alga valstī jāmaksā kā obligātais minimums, bet nozarē. Tad mēs būtu konkurētspējīgāki arī ar Lietuvu, Igauniju, tai skaitā arī ar Poliju. Mēs vēl nebūsim sasnieguši viņu līmeni, bet nu tomēr,” saka PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. 

Melleņu audzētājs Aleksejs Fomičovs šogad divās saimniecībās, paralēli aptuveni sešdesmit vietējiem ogu lasītājiem, nodarbināja arī astoņus viesstrādniekus. Viņa lielākās rūpes saistās gan ne ar to, cik maksāt darbiniekiem, bet tieši kā un kur atrast strādniekus.

Agrāk piesaistījis ukraiņus, bet šogad nav izdevies - tie šobrīd Baltijas valstu vietā daudz labprātāk izvēlas Čehiju un Vāciju. Starpniekiem neuzticas, jo gadījies, ka atved strādniekus ar neatbilstošām prasmēm. Pirms vairāk nekā gada nolēmis darbiniekus meklēt pats, un sācis ar Uzbekistānas vēstniecības apmeklējumu, pēc tam braukuši uz Taškentu, intervējis darba meklētājus tur. Tiesa, arī atrastajiem ne visiem bija cerētās darba spējas. Poļi tikmēr sākuši vest strādniekus jau ar čarterreisiem no Āzijas. Un ideja ir skatīties arī šajā virzienā. “Esmu komunicējis jau otru gadu, jo mēs paši nevaram šo izdarīt, jo lidmašīna - tas ir kādi 200 -  250 strādnieki. Vismaz vienu lidmašīnu ir nepieciešams rezervēt un atvest. Mēs skatāmies uz Bangladešas, Vjetnamas, Nepālas pusi. Mums bez viesstrādniekiem vienkārši būs grūti – nesavāksim ražu,” saka Fomičovs. Viņam šādā gadījumā būtu jākooperējas ar citiem lauksaimniekiem. 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka, pirms pieciem gadiem Latvijā darba atļaujas izsniegtas vairāk nekā trīstūkstoš viesstrādniekiem, 2017.gadā to bijis jau septiņarpus tūkstoši, pērn – teju 11,5 tūkstoši, bet šogad, tikai līdz septembrim vien, viesstrādnieku skaits sasniedzis gandrīz desmit tūkstošus. 

Piešķirto darba atļauju skaits (PMLP dati):

2014.gads – 3218

2015.gads – 4808

2016.gads – 6007

2017.gads – 7688

2018.gads – 11 359

2019.gads (janvāris-augusts) 9738 

Lai piesaistītu viesstrādniekus, vispirms mēnesi jātur vakance. Tikai tad, ja neviens nepiesakās, var sākt meklēt viesstrādniekus. “Pēc tam, kad mēs varam precīzi pateikt, cik mums strādnieki ir vajadzīgi, ļoti ātri viņus dabūt uz šejieni. (..) Manā uzskatā tam nav vispār nekādas jēgas gaidīt, lai pat divas nedēļas NVA stāvētu vakances sludinājums. Kad tā ir reģistrēta, lai uzreiz mēs varētu paralēli meklēt. Jo visi saprot, ka vietējos strādniekus uz ražas novākšanu dabūt nevar, tāpēc mums ir nepieciešams nekavējoties ar šo strādāt,” saka lauksaimnieks. 

Šobrīd ir iecere samazināt līdz desmit dienām laiku, kurā jātur vakance un jāgaida, kamēr pieteiksies vietējie strādnieki. Tiesa, atsevišķos gadījumos darba devēji jau sludinājumā mēģina ielikt ko tādu, kas liecina – vakance ir ar skatu ārpus Latvijas.  

“Mēs ļoti strikti skatāmies, vai noteiktās prasības ir samērīgas pret attiecīgo profesiju. Mēs nevaram gluži likt apkopējai prasību pēc kādas ļoti specifiskas izglītības, vai ar ukraiņu, vai, piemēram, poļu valodas prasībām,” saka Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Kristīne Stašāne. 

Visvairāk šobrīd viesstrādnieku brauc no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, bet ceturto vietu, ko iepriekšējos gados ieņēmuši Indijas pilsoņi, šogad izkonkurējuši uzbeki.

TOP 10 valstis, 2019.gada I pusgads (PMLP dati, valsts/strādnieku skaits): 

Ukraina  3054 

Baltkrievija 1118

Krievija 808

Uzbekistāna 509

Indija 167

Tadžikistāna 164 

Gruzija 120

Filipīnas 98

Azerbaidžāna 91

Kazahstāna 78

Tiesa, līdz ar legālajām darba atļaujām aizvien vairāk tiek atklāti nelegāli nodarbināti viesstrādnieki – galvenokārt – celtniecībā. Bieži vien tie ir Ukrainas vai Moldovas pilsoņi, kuriem ir vienkāršota iebraukšana Eiropas Savienības valstīs. Šogad līdz jūlijam atklāti 162 gadījumi, kad strādāts bez nepieciešamajiem dokumentiem.

Valsts robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis  stāsta, ka “bieži vien nav darba līguma, darba līgumi tiek noslēgti, piemēram, atbraucot dzelzceļa stacijā vai kur. Bieži vien tie ir latviešu valodā. Katram šim gadījumam ir individuāls raksturs.”

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, darba devējiem no Latvijas ir vieni no neizdevīgākajiem nosacījumiem viesstrādnieku uzņemšanai. Lai situāciju mainītu, iecerētas kopējas sanāksmes un arī normatīvo aktu grozījumi. “Ņemot arī vērā to, ka šis izaicinājums paliek arvien nopietnāks, tas, ko mēs plānojam, ir arī uzlabot sadarbību institūciju starpā. Tieši arī nākamajā nedēļā mēs plānojam arī plašāku ekspertu, dažādu valsts pārvaldes institūciju ekspertu diskusiju par šo jautājumu - par to, kurā vietā saskaras šie regulējumi un kurās vietās ir problēmas, kur būtu nepieciešams, varbūt uzlabot pašu regulējumu Latvijas līmenī vai arī uzraudzību,” saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa.

Visvairāk viesstrādnieku šobrīd Latvijā nodarbina tādās profesijās kā kravas mašīnu vadītāji, pavāri, programmētāji, būvnieki, betonētāji celtnieki un sezonas strādnieki lauksaimniecībā. Viena viesstrādnieka uzņemšana darba devējam izmaksā no simt līdz pat aptuveni piecsimt eiro.