Mencu zvejniekiem par katru zvejas pārtraukšanas dienu pienāksies 39 eiro kompensācija
Par katru mencas zvejas pagaidu pārtraukšanas dienu saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) pieņemtiem ārkārtas pasākumiem ar mērķi samazināt apdraudējumu mencas Baltijas jūras austrumdaļas krājumiem zvejnieki varēs saņemt 39 eiro kompensāciju, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana".
Noteikumu projektā iekļauti atbalsta piešķiršanas nosacījumi zvejas kuģu īpašniekiem un apkalpes locekļiem, kuri uz laiku - no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim - vismaz uz vienu pilnu kalendāro mēnesi pārtrauc zveju. Atbalsts plānots kā kompensācija konkrētā zvejas kuģa dīkstāves izdevumiem un neiegūtajiem ienākumiem vai zvejnieka neiegūtajai darba algai par katru zvejas lieguma perioda kalendāro mēnesi, kurā pārtraukta zveja.
ZM skaidroja, ka kompensācijas apmērs tiek noteikts saskaņā ar noteikumu projektā iekļauto formulu. Katra zvejas kuģa īpašnieka kompensācijas apmērs ir atkarīgs to zvejas kuģa lieluma (bruto tilpības), kā arī no vēsturiskajiem mencas nozvejas datiem. Savukārt zvejniekiem zvejas darbību pārtraukšana tiek kompensēta 39 eiro apmērā par katru darba dienu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas periodā.
Atbalsts būs paredzēts zvejas kuģa īpašniekam, kas uz zvejas lieguma laiku pārtrauks visas zvejas darbības ar konkrēto zvejas kuģi, kā arī attiecībā uz piekrastes zvejas kuģi - tas atradīsies ostā un neizies no tās. Uz atbalstu varēs pretendēt tikai par tādu zvejas kuģi, ar kuru 2016., 2017. vai 2018.gadā no septembra līdz decembrim notikusi mencu nozveja Baltijas jūras 24., 25. vai 26.apakšrajonā, kā arī ar kuru vismaz 120 dienu ir notikušas zvejas darbības jūrā pēdējo divu kalendāra gadu laikā.
Publisko finansējumu varēs saņemt arī apkalpes locekļi (zvejnieki), kuri ir strādājuši uz zvejas kuģiem, kuri pārtrauc zveju. Uz atbalstu varēs pretendēt zvejnieks, kas vismaz 120 dienu ir strādājis jūrā uz darbību pārtraucošā zvejas kuģa pēdējo divu kalendāra gadu laikā.
Lai pretendētu uz atbalstu, par zvejnieku noteiktu periodu valsts budžetā ir jābūt iemaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un spēkā esošam Jūrnieku reģistra kvalifikācijas sertifikātam. Tāpat visā zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas laikā zvejniekam ir jābūt darba attiecībās ar zvejas kuģa īpašnieku vai arī zvejniekam ir jābūt zvejas kuģa īpašniekam vai zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašniekam, kuras īpašumā ir zvejas kuģis, kurš pārtrauc zveju.
Noteikumu projekts vēl jāapstiprina valdībai.
