Deputāts Ozols par šmuci ap "Tīrīgu": no Rīgas domes nāk atkritumu smaka

Visa procedūra, kuras ietvaros “Tīrrīga” tikusi pie tiesībām apsaimniekot atkritumus Rīgā, kopumā ir ļoti apšaubāma un sasteigta, īpaši, ja ņemam vērā faktu, ka salīdzinoši nesen – 2013. gadā – Rīgā pieņemtie saistošie noteikumi sadalīja galvaspilsētu trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanu zonās, kas nodrošināja iespēju strādāt vairākiem konkurentiem.

Konkurences labvēlīgā ietekme uz attīstību un izmaksām ir neapšaubāma aksioma un tās izbeigšanai jābūt izsvērtam lēmumam un kontrolējamam tālākām darbībām. Var tikai minēt, kurā brīdī tas tika izlemts, un kurš ir Rīgas atkritumu monopola sāgas autors, bet monopola nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar Uldi Osi, kurš atpazīstams arī kā kustības un partiju apvienības “Par labu Latviju” aktīvists. Pārfrāzējot populāru teicienu – sakām “Par labu Latviju”, bet domājam Šķēli un Šleseru.

Daudz jautājumus radot arī privātā partnera atlases konkursa nosacījumi un norise. Sākotnēji konkursa, kas tika izsludināts 2018. gada 1. augustā, piedāvājumu iesniegšanas gala termiņš bija 2018. gada 14. septembris, kam sekoja neliels pagarinājums. Neraugoties uz to, ir skaidrs, ka termiņš būtībā izslēdza iespēju piedalīties konkursā uzņēmumiem, kuri darbojas citos Eiropas ģeogrāfiskajos centros. Tirgus izpēte, kvalitatīva piedāvājuma sagatavošana, dokumentu tulkošana u.tml. darbi tik īsā laikā nav paveicami. Konkurenci Latvijas ietvaros savukārt samazina konkursa nolikumā ietvertā pretendentu kvalificējošā prasība par darbības pieredzi pilsētās ar vismaz 500 000 iedzīvotāju. Tas konkursa rīkotājiem noteikti bija liels pārsteigums, ka konkursam kvalificējās tikai uzņēmumi, kuriem bijusi pieredze Rīgā. 

Rīgā līdz šim darbojās četri atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, starp kuriem bija divi izteikti līderi – “Clean R” un “Eko Baltija vide”. Šo abu pārstāvju kopīgais uzņēmums “CREB”, kas kopā ar pašvaldības uzņēmumu “Getliņi EKO” izveidoja jaunu akciju sabiedrību “Tīrīga”, tad arī uzvarēja gandrīz 680 miljonu eiro vērtajā konkursā un ieguva tiesības uz 20 gadiem apsaimniekot atkritumus Rīgā.

Kā zināms, monopola apstākļos cenas ceļas, bet pakalpojuma kvalitāte krītas. Savukārt, ja monopols tiek piešķirts uz tik ilgu termiņu, pastāv iespēja, ka Rīgas tirgus pielāgosies viena apkalpotāja vajadzībām un izdevīgumam. Mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā 20 gadi ir neiedomājami ilgs laika posms, turklāt, raugoties no konkurences viedokļa, pastāv iespēja, ka pat tie uzņēmumi, kuri šobrīd nodrošināja šķietami leģitīmu konkursu, nākotnē vairs nepastāvēs.

Tas nozīmē, ka “Tīrīga” varētu rēķināties ar vēl vienu atkritumu apsaimniekošanas termiņu. Diemžēl, bet konkurss par ekskluzīvajām tiesībām uz atkritumu apsaimniekošanu Rīgā stipri vien atgādina “demokrātiskās” prezidenta vēlēšanas Krievijā un smako tikpat nelāgi, kā paši atkritumi. Un visvairāk smird Rīgas domē.

Zīmīgs ir fakts, ka Rīgas dome joprojām nav pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā. Raugoties no loģikas viedokļa, saistošie noteikumi būtu jāpieņem pirms konkursa, lai būtu skaidras prasības un tiesiskā situācija pirms piedāvājumu iesniegšanas. Šobrīd, kad jau zināms uzvarētājs, joprojām tiek saglabāta iespēja noteikumus mainīt pēc atkritumu sāgas autora vajadzības – palielināt vai samazināt Rīgas iedzīvotāju izmaksu vai pienākumu apjomu. Ļoti ticams, ka Rīgas iedzīvotāji tiks pakārtoti “Tīrīgas” vajadzībām. Un nejauša sakritība – Rīgas domei nepieciešamās konsultācijas un palīdzību saistošo noteikumu izstrādē sniedz Edgars Atlācis, kurš kādreiz bijis cieši saistīts ar Tautas partiju. Bet tā laikam ir tikai nejaušība.

Papētot tuvāk līgumus, ko “Tīrīga” piedāvā noslēgt, pirmais, kas iekrīt acīs, ir daudz augstākā cena. Monopola aizstāvji noveļ vainu uz valdību, Saeimu un Dabas resursa nodokļu likmes pieaugumu, kas sastādot lielāko daļu no tarifa. Tiesa gan, monopolisti aizmirst vai negrib piebilst, ka šis nodoklis attiecas tikai uz atkritumiem, kas tiek apglabāti. Likuma mērķis ir panākt atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Neraugoties uz to, ka visā pasaulē aizvien populārāka kļūst zero waste kustība un cilvēki tiek aicināti šķirot atkritumus un samazināt to apjomus, Rīgas domes ieplānotie noteikumi un “Tīrīga” piedāvājums nekādi neveicina atkritumu šķirošanu. Tā ir plānota kā papildus “ekstra”, nevis norma. Atkritumus šķirojošam rīdziniekam, arī privātmāju īpašniekiem, kuri var samazināt atkritumu radīšanu līdz minimumam, būs jāmaksā par tukšu konteineru apkalpošanu – jo izbēgt no noteiktā minimuma samaksas nevarēs. Šķirošanas un zero waste ekonomisko motivāciju plānots samazināt, lai cik nejēdzīgi tas būtu. Nav grūti iedomāties, kā, maksājot šos rēķinus, jutīsies rīdzinieki, kas vasarā trīs mēnešus būs pavadījuši laukos un savā Rīgas mājvietā nebūs pat bijuši. Iedziļinoties līguma un saistošo noteikumu projekta saturā, kļūst diezgan skaidrs, ka tā mērķis nav sekmēt atkritumu šķirošanu, un vienīgais, ko šāds līgums var samazināt, ir naudas daudzums rīdzinieku maciņos, nevis atkritumu kalni. 

Deputāts Jānis Ozols iesaka nesteigties ar “Tīrīga” līgumu slēgšanu – iespējamie situācijas attīstības scenāriji ir vairāki, bet noslēgts līgums uzliks saistošus pienākumus.

Jauns.lv jau ziņoja, ka, balsoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta viedokli, Rīgas dome trešdien negaidīti atlika saistošo noteikumu izskatīšanu, kuri turpmāk regulētu atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Trešdien pēc pārtraukuma atsākot sēdi, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) paziņoja, ka pārtraukuma laikā saņēmis iesniegumu no Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļeksejenko, kurā viņš aicina atlikt saistošo noteikumu izskatīšanu.

Pēc Aļeksejenko paustā, notikusi pašvaldības pārstāvju un SIA "Getliņi EKO" mutvārdu viedokļa uzklausīšana, klātesot visiem Konkurences padomes (KP) locekļiem, kuri mutiski apliecinājuši, ka lēmums par pagaidu noregulējumu - piemērot aizliegumu slēgt iedzīvotājiem līgumus ar AS "Tīrīga" vai nē - sagaidāms turpmāko divu nedēļu laikā, proti, līdz 15.septembrim.

"Līdz ar to uzskatām, ka saistošo noteikumu izskatīšana nav lietderīga," paudis Aļeksejenko, norādot, ka neatkarīgi no pieņemamā KP lēmuma satura - aizliegt vai neaizliegt noslēgtā koncesijas līguma izpildi - līdz 15.septembrim nav iespējams nodrošināt saistošo noteikumu projekta spēkā stāšanos. 

Līdz ar to dome šo jautājumu no darba kārtības izslēdza.