LU rektora vietas izpildītāja amatā apstiprina Gvido Straubi

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka Straube esot bijis viens no retajiem cilvēkiem, kurš neesot nobijies piekrist šim amatam.

Ņemot vērā, ka iepriekš šim amatam tika virzīts LU profesors Juris Borzovs, Straubes kandidatūras virzīšana radīja jautājumus arī nozarē. Šuplinska skaidroja, ka koalīcijas locekļi vēlējušies neitrālu rektora vietas izpildītāju.

Straube aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie soļi rektora vietas izpildītāja amatā būs jaunu rektora vēlēšanu rīkošana, kas ir viņa "prioritāte un pienākums", kā arī tekošo rektora pienākumu pildīšana.

Par kandidēšanu atkārtotās rektora vēlēšanās viņš vēl nav domājis, ņemot vērā, ka vien pāris dienas atpakaļ viņš piekrita nepieciešamības gadījumā kļūt par rektora vietas izpildītāju.

Kā ziņots, pēc ilgām diskusijām valdība nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Ministri lēmumu pieņēma balsojot. Priekšlikumu neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā atbalstīja visi ministri, izņemot trīs no partijas "KPV LV", kuri atturējās atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.