"Rīgas satiksmes" aiz matiem pievilktais "veiksmes stāsts"
Dienu pēc tam, kad finanšu ministrs Jānis Reirs nāca klajā ar paziņojumu, ka par ilgstošo nesaimnieciskumu uzņēmumā „Rīgas satiksme” nāksies maksāt ne tikai galvaspilsētas, bet visiem valsts iedzīvotājiem, jo saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) kritērijiem šā uzņēmuma parādi turpmāk būs jāiekļauj kopējā valsts budžeta bilancē – aptuveni 72 miljoni eiro, „Rīgas satiksme” paziņoja, ka tā strādājusi ar peļņu. Pēc visa spriežot, tas ir vārgi slēpts triks, lai nomierinātu sabiedrību.
„Rīgas satiksme” paziņojusi, ka tā pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
„Rīgas satiksmes” parādsaistību iekļaušana valsts kopējā budžetā nozīmē to, ka šo naudu nevar izmantot citām vajadzībām, piemēram, ceļu remontiem, skolotāju algām, sociālajam vai valsts aizsardzības budžetam un tamlīdzīgi. Premjers Krišjānis Kariņš par to paudis sašutumu: „Kā tas var būt, ka vienas pašvaldības nesaimnieciskums burtiski ietekmē visus Latvija iedzīvotājus, kad neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo, viņš maksā par „Rīgas satiksmes” izaicinājumiem?"
Uzreiz pēc šī premjera paziņojuma „Rīgas satiksmes” teiktais, ka uzņēmums it kā strādājis veiksmīgi, pēc visa spriežot, izskatās pēc uzspēlēta sabiedrisko attiecību trika un izmisīga mēģinājuma uzspodrināt savu paštēlu, jo uzņēmuma darbību, kuram šogad piešķirta ap 130 miljonu eiro liela dotācija no Rīgas budžeta un ar ievērojamām parādsaistībām, nu nekādi nevar būt veiksmīga. Jauns.lv jautāja, kā tad veidojusies šī pozitīvā bilance. „Rīgas satiksmes” Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis atbildēja:
„Apgrozījuma pieaugums saistāms ar iepirkuma procedūras noslēgšanu un līguma noslēgšanu 2018. gada noslēgumā ar apakšuzņēmēju „Rīgas mikroautobusu satiksme”, kā arī atbilstošo pakalpojumu uzskaites metodikas izmaiņām. 2019. gada pirmajā pusgadā peļņas rašanās faktori saistīti pirmām kārtām ar ražošanas izmaksu samazināšanos. Ja 2018. gada 1. pusgadā izmaksu attiecība pret neto ieņēmumiem sastādīja 87%, tad šī gada pirmajā pusgadā samazinājās līdz 82%. Otrs faktors ir dividendes no meitas uzņēmuma SIA „Rīgas karte””.
Apgrozījuma un peļņas pieaugums ir visnotaļ diskutabls, iedziļinoties „Rīgas satiksmes” un ar to saistīto meitasuzņēmumu finanšu pārskatos un darbībā.
Piemēram, „Rīgas mikroautobusu satiksme” šopavasar tika ierauta skandālā, kad atklājās, ka tā pieprasījusi dotāciju par „masveidīgu” invalīdu bezmaksas pārvadāšanu. Autotransporta direkcija konstatēja, ka pērn trīs mēnešu laikā 19 tūkstoši invalīdu Rīgas sabiedrisko transportu izmantojuši 1,5 miljonus reižu. Sešsimt gadījumos atklājās, ka invalīda e-talons izmantots 100 un vairāk reizes mēnesī, rekords bija 500 validācijas. Tas nozīmē - kāds invalīds e-talonu izmantojis 17 reizes dienā. Tagad visdrīzāk „Rīgas mikroautobusu satiksme” ir atbrīvojusies no viltus invalīdiem.
Tāpat arī dividendes no „Rīgas kartes” gluži par tīro peļņu nevar uzskatīt. Tā vienkārši ir manipulācija ar skaitļiem, jo „Rīgas satiksme” desmit gadu laikā kopš 2008. gadā par e-talonu un autostāvvietu apmaksas sistēmas nodrošināšanu „Rīgas kartei” samaksājusi 216 miljonus eiro. Tā kā jūnijā „Rīgas kartes” samaksātie 4,25 miljoni ir tikai tāds nieka piliens, salīdzinot ar „Rīgas satiksmes” investīcijām šai meitasuzņēmumā.
Paredzams, ka „Rīgas satiksmes” problēmas būs aktuālas arī nākamgada, kad tā pašvaldībai dotācijās pieprasījusi par 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Vienlaikus ar „Rīgas satiksmes” parādsaistību iekļaušanu kopējā valsts budžetā tai ilgtermiņā būs ļoti grūti realizēt kaut kādas investīcijas, piemēram, pirkt jaunus transporta līdzekļus.
