Latvijas jūrnieku konkurētspējas veicināšanai rosina palielināt virsnieku skaitu
Lai palielinātu ekonomisko pienesumu valstij un veicinātu Latvijas jūrnieku konkurētspēju, Latvijas Jūras administrācijas (LJA) mērķis ir palielināt virsnieku skaitu attiecībā pret ierindas jūrnieku skaitu, pastāstīja LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.
Latvijā šī gada sākumā bija 12 444 aktīvi jūrnieki, kas ir par 571 jeb 4,4% mazāk nekā 2014.gada sākumā. No tiem 11 408 strādā tirdzniecības flotē un tas ir par 622 jeb 5,2% mazāk nekā pirms pieciem gadiem. Pašreiz no visiem tirdzniecības flotē strādājošiem jūrniekiem 5821 jeb 51% ir virsnieki un 5587 jeb 49% ir ierindas jūrnieki. Salīdzinoši 2014.gadā tirdzniecības flotēs bija 5642 virsnieki, kas ir 46,7% no visiem jūrniekiem, un ierindas jūrnieki bija 6388 jeb 53,3%.
"Mums profesija ir pietiekami populāra, ja mēra attiecību jūrnieku skaits pret valsts iedzīvotāju skaitu - mēs varētu būt pirmajā trijniekā Eiropā. Mūsu ieskatā jūrnieku sniegtais ekonomiskais pienesums Latvijas valstij ir gana liels. Lielākā daļa strādā tirdzniecības flotē uz ārvalstu karoga kuģiem, ārvalstu kompānijās. Viņi nopelna naudu ārvalstīs un lielāko daļu tērē Latvijā - pēc mūsu aprēķiniem tie ir aptuveni 250-350 miljoni eiro gadā," stāstīja Krastiņš.
Viņš norādīja, ka Latvijas jūrnieku kopējais skaits samazinās. Kā vienu no skaidrojumiem Krastiņš minēja demogrāfisko kritumu, tomēr uzsvēra, ka būtu jāuzlabo valsts politika jūrnieku izglītības jomā.
"Mums ir trīs mācību iestādes – Latvijas Jūras akadēmija, zem kuras ir Rīgas Jūrskola, Liepājas Jūras koledža un privātā mācību iestāde Novikontas Jūras koledža. Piemēram, Jūras akadēmijā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piešķirtais finansējums par vienu studentu gadā nenosedz reālās augstskolas izmaksas par viena studenta apmācīšanu," stāstīja Krastiņš.
Viņš teica, ka LJA, Jūras akadēmija, kā arī nozares pārstāvji ir vērsušies pie IZM, skaidrojot, ka jūrnieku apmācīšana izmaksā dārgāk nekā citās inženierzinātnēs - jūrnieku apmācībai ir nepieciešami specializētie trenažieri, kas ir dārgi un ir regulāri jāatjauno. Faktiskie ieguldījumi ir daudz lielāki nekā valsts finansējums.
"Mēs esam centušies prasīt, norādot, ka tas, kas tiek atvēlēts, šai izglītībai ir nepieciešams. Valstij būtu ieguvums no jūrniekiem, jo visiem, kas pabeidz šīs mācību iestādes, darbu atrast nav problēmas - jūrā vienmēr ir darbinieku iztrūkums," stāstīja Krastiņš, norādot, ka valstij būtu jāiegulda resursi tur, kur nav potenciāls ražot bezdarbniekus un pēc tam nauda nāk atpakaļ. "IZM atbilde ir tāda, ka inženierzinātnēm ir atvēlēti tik un tik daudz līdzekļi vienam studentam un jūs uz neko vairāk nevarat cerēt," teica LJA vadītājs.
Viņš norādīja, ka valstij vairāk attīstoties jūrnieka profesija kļūst nepieprasītāka - jo lielāka vidējā alga valstī, jo mazāk cilvēku grib iet jūrā. Tomēr Latvijas kontekstā jūrnieka profesija ir pieprasīta, jo Latvijas vidējā alga vēl ilgi nebūs tādā līmenī, kā tā ir jūrā, teica Krastiņš.
LJA valdes priekšsēdētājs stāstīja, ka attīstības stratēģijā ir mērķis panākt, ka Latvijā virsnieku ir vairāk nekā ierindas jūrnieku un censties ierindas jūrniekus pārkvalificēt par virsniekiem, kuriem ir lielāks atalgojums. "Tirgū ir jūrnieki no Āzijas, iepriekš tās bija Filipīnas, tagad klāt nāk Vjetnama, un par tādu atalgojumu, kādu viņi ir gatavi strādāt, un tādas stundas, mūsējie nestrādās. Mūsējie ierindas jūrnieki bez izglītības kļūst nekonkurētspējīgi. Turklāt virsnieki saņem lielāku atalgojumu. Pārkvalificējot ierindas jūrniekus par virsniekiem cilvēki nezaudēs darbu un arī valstij būs lielāks labums, jo, vairāk nopelnot, cilvēki vairāk tērēs," teica Krastiņš.
