foto: Sintija Ambote/Latvijas Radio
Latvijā piedzimis un jau paaudzies pirmais zinātniskā eksperimentā radītais brūnās govs teliņš
Lelle ir pirmā zinātnes projektā radītā Latvijas brūnaļa.
Novadu ziņas
2019. gada 24. augusts, 06:14

Latvijā piedzimis un jau paaudzies pirmais zinātniskā eksperimentā radītais brūnās govs teliņš

Kas Jauns Avīze

Latvijā piedzimis un jau paaudzies pirmais zinātniskā eksperimentā radītais brūnās govs šķirnes teliņš, ziņo Latvijas Radio.

Projektu īsteno Lauksaimniecības universitātes pētnieki kopā ar Šķirnes dzīvnieku savienības ciltsdarba speciālistiem, pētot, kā atjaunot izzūdošo šķirņu govju populāciju, izmantojot embriju transferenci jeb pārnesi. Metode ļauj šķirnes ganāmpulku atjaunot īsākā laikā, nekā tas būtu dabiskā ceļā, vēl vairāki mikroskopiskie Latvijas brūnaļu embriji iesaldēti nākotnei.

Piedzimst surogātmātei

Latvijas brūnās govis ir izturīgākas, ar stiprākām kājām, ilgāku mūžu un augstāku tauku saturu pienā, taču tās izkonkurējušas Holšteinas melnraibās ar augstākiem izslaukumiem.
Tajā pašā laikā brūnā telīte vārdā Lelle šopavasar piedzima tieši melnraibajai govij – kā surogātmātei. Eksperiments noritēja Saldus novada Nīgrandes pagasta saimniecībā "Griezes Lejnieki".

Ganāmpulka saimniece, veterinārārste Vilma Briede Lavijas Radio skaidro: “Surogātmātes šķirne nav būtiska, jo šajā metodē gēnu nesējs ir ievietotais embrijs un viņš ir tāds, kāds viņš ir – Latvijas brūnais.”

Pazūd mazās saimniecības

Lellei patlaban ir trīs mēneši, izdīdzis viens rags, ir sarkanbrūna krāsa un kopumā nekādu atšķirību no tradicionāli dzimušiem lopiem. Šajā saimniecībā ir ap 300 slaucamo govju un tikai 15 ir Latvijas brūnās. “Brūnās govis lielākoties ganāmpulkos pakāpeniski likvidētas, jo Latvijā mazās saimniecības cita pēc citas pazūd un paliek tikai lielākie,” teic saimniece. 2013. gadā visā Latvijā bija atlikušas tikai 126 īstenās brūnaļas.

Sarežģīts process

Embrija pārnešana gan ir darbietilpīgs un sarežģīts process ar augstu izgāšanās risku. Ar hormonu injekciju palīdzību donorgovju olnīcās ierosina superovulācijas procesu, kad nogatavojas vairākas olšūnas. Pēc tam notiek mākslīgā apsēklošana. Embrijs, ko pārnes no bioloģiskās mātes uz jebkuras šķirnes surogātmāti, ir tikai septiņas dienas vecs, tikai mikroskopā ieraugāms punktiņš. Pēc vajadzīgās aprūpes embriju izskalošana ciltsmātes auglību neietekmējot.

No vienas govs vairāki teļi

Tradicionāli govij ir viens pēcnācējs gadā, bet ar embriju pārnešanu var iegūt vairākus teļus, izmantojot vienas mātes olšūnas. Mikroskopiskos embrijus iespējams arī iesaldēt uz 25 gadiem un ilgāk šķirnes saglabāšanai nākotnē.
Pētījums ar Eiropas Savienības atbalstu rit trešo gadu, un Lelle ir pirmais panākums. Vēl grūsnība ir 21 surogātgovij. Projektā iesaista arī Latvijas zilās un Dānijas sarkanās šķirnes govis. Projekts noslēgsies nākamgad 1. aprīlī, kopumā tam atvēlēts aptuveni 300 000 eiro no Eiropas fondiem.