Satiksmes ministrija rosinās elektrovilcieniem paredzēto naudu virzīt preses piegāžu nodrošināšanai

Meklēt risinājumus drukātās preses piegādes kompensācijai "Latvijas pastam" varētu nākamajā valdības sēdē otrdien, 13.augustā, sacīja Kancēna. Par to pirmdien, 12.augustā, jāvienojas Sadarbības padomei.

"Tas nozīmē, ka valdības sēdē otrdien atkārtoti rosināsim skatīt SM sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", kas paredz kompensāciju par pasta piegādi," norādīja Kancēna.

Savukārt finanšu avotu SM meklē ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju.

"SM apsver iespēju iepriekš valsts budžetā iezīmēto finansējumu elektrovilcienu iegādei pārstrukturēt plānoto iepirkuma izdevumu pozīciju ietvaros. Tā kā nauda elektrovilcieniem budžetā ir atrasta, tad Eiropas Savienības fondu naudas pieejamība atbrīvotu valsts budžeta fiskālo telpu un tādējādi varētu risināt preses piegādes finansējuma problēmu," skaidroja Kancēna.

Viņa norādīja, ka iepriekš valdība vilcienu iegādei paredzēja aptuveni 270 miljonus eiro, bet līgums par vilcienu iegādi noslēgts par aptuveni 240 miljoniem eiro.

"Šie ietaupītie līdzekļi varētu tikt novirzīti prese piegāžu finansēšanai. Tas ir tikai viens no variantiem, ko piedāvās SM. Tiek meklēti arī citi finansējuma varianti, bet tie vēl nav līdz galam noformulēti," sacīja Kancēna.

Kā ziņots, preses izdevējiem patlaban aktuāla ir problēma ar drukātās preses piegādēm, jo valdība pagaidām "Latvijas pastam" nav piešķīrusi finansējumu piegāžu kompensēšanai. Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis laikrakstam "Diena" pauda viedokli, ka tādējādi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu.

Pēc Līča vārdiem, ja valsts vairs nekompensēs sev piederošajam "Latvijas pastam" zaudējumus par preses piegādēm, tad presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tā rezultātā "prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana".

"Tas savukārt novedīs pie tā, ka būs jālikvidē arī pasta piegāžu tīkls visā Latvijā, jo pastniekiem vairs nebūs darba. Jo nav nekādu indikāciju, ka lasītājs spēs pieņemt straujo sadārdzinājumu, piemēram, reģiona avīzi, kam abonēšana šobrīd ir 6,50 eiro mēnesī, visticamāk, nebūs gatavi nākamgad abonēt par 8,50 eiro. Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem uz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir. Šāds cenas kāpums nogāzīs Latvijas preses tirāžas," apgalvojis Līcis.

Līcis ir pārliecināts, - ja Latvijas mediji iznīks, vieta tukša nepaliks - "kāds, kuram būs daudz naudas, šajā tirgū iespiedīsies, un acīmredzot tie nebūs nacionālie mediji".