LU rektora Muižnieka karstais jautājums ticis apspriests starp Šuplinsku un Levitu

Šuplinska stāstīja, ka puses pārrunājušas LU rektora vēlēšanu procesu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) saskatītos pārkāpumus tajā. Ministre ar Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumu tikšanās laikā prezidentu nav iepazīstinājusi, tomēr atstājusi to prezidentam iepazīties. "Valsts prezidents sacīja, ka tas ir politiski un juridiski korekti virzīt šo jautājumu uz Ministru kabinetu," sacīja Šuplinska.

Taujāta, kad valdība varētu lemt par LU rektora vēlēšanu jautājumu, ministre sacīja, ka pašlaik nevar precīzi pateikt, kad būs nākamā Ministru kabineta sēde, bet, ja tāda notiks 13.augustā, viņa domā, ka līdz tam būs sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti jautājuma izskatīšanai.

Tikšanās laikā tikusi apspriesta arī augstākās izglītības pārvaldes modeļa maiņa.

Ministre sacīja, ka iepazīstināja prezidentu ar prioritārajiem darba virzieniem - izglītības kvalitāti un pieejamību, konkurētspēju, zinātnes pārvaldības modeļa maiņu un komercializāciju, savukārt tika iezīmēts, bet netika izrunāts jautājums par sporta pārvaldības modeļa finansējumu un sporta prioritāšu noteikšanu.

"Vairāk mēs runājām tieši par izglītības kvalitāti un pieejamību, kā arī par to, ka jau 2020.gadā sākas projekts "Skola 2030" un, kas ir nepieciešams, lai notiktu satura maiņa. Uzskatu, ka prezidents ļoti precīzi saprot, ka satura maiņa ir viens no konceptuāli svarīgākajiem uzdevumiem, un viņa un manās interesēs ir saglabāt nostāju, ka tieši personības veidošanās un domāšanas attīstīšana, avotu pārzināšana un atsauču izmantošana ir vieni no svarīgākajiem šīs reformas uzdevumiem," stāstīja ministre, "katra indivīda prasmes un talantu izkopšana - personības veidošana - joprojām paliek skolas pamatuzdevums."

Savukārt Valsts prezidenta kanceleja pēc tikšanās izplatīja īsu paziņojumu, kurā uzsvēra, ka Levits un Šuplinska esot bijuši vienisprātis, ka "pilsoniskuma un demokrātijas principu tālāka iedzīvināšana skolēnu izglītībā ir būtiska, lai palīdzētu Latvijas jauniešiem izaugt par personībām un būt konkurētspējīgiem globalizētajā pasaulē".

Garajā sarunā Rīgas pilī abas puses pārrunājušas skolu tīkla sakārtošanas jautājumus, kā arī tematus, kuriem jāpievērš uzmanība zinātnes pārvaldības un zinātnes komercializācijas laukā.

Kā jau vēstīts, atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, par kuriem dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Šuplinska 17.jūlijā norādīja preses konferencē.

Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

Vaicāta, kad būs gatavs gala ziņojums, Šuplinska atbildēja, ka tuvākā valdības sēde paredzēta 13.augustā, un no viņas teiktā izriet, ka šis dokuments varētu tapt līdz 13.augusta sēdei.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.