Itālietis Saverio par biznesu un dzīvi Rīgā: "Uz Latviju mani atveda romantiskas jūtas"

Saverio dzimtā vieta ir Toskāna Itālijā – reģions, kas tiek uzskatīts par itāļu renesanses sākumpunktu un pasaulē vairāk pazīstams kā vieta, kur atrodas šķībais Pizas tornis. Taču Saverio jau divus mēnešus kopā ar nesen apņemto sievu Sigitu dzīvo Rīgā. „Latvijā esmu nokļuvis romantisku jūtu dēļ. Itālijā, būdams students, satiku šo latviešu meiteni. Viņa tobrīd piedalījās apmaiņas studentu programmā un viņas pasniedzējs mani pieaicināja kā tulku, kurš palīdzētu viņam sazināties ar Sigitu angliski. Starp itāliešiem ir salīdzinoši maz angļu valodas pratēju, un man Sigitas teiktais angļu valodā bija jātulko viņas pasniedzējam,” stāsta Saverio.

„Pasniedzējs saprata, ka uz Latviju dodos sievietes dēļ”

Puisis sapratis, ka Sigita viņam dikti patīk un pavisam drīz arī Saverio gadījusies iespēja „Erasmus” programmas ietvaros doties studēt uz kādu citu valsti. „Paziņoju savam pasniedzējam, ka vēlos doties uz Latviju profesionālu mērķu vadīts, taču viņš uzreiz saprata, ka patiesībā Latviju par galamērķi esmu izraudzījies sievietes dēļ,” smejas puisis, „Viņš teica, lai braucu – apmaiņas studentu programmas jau domātas tam, lai satiktu jaunus cilvēkus!”

Pirmo reizi uz Latviju Saverio atceļojis 2010.gadā un uzsācis gaitas Valmieras augstskolā, kur studējis sociālās zinātnes. „Valmieras augstskolā es biju vienīgais ārzemnieks! Šī pieredze ļāva man tuvu iepazīties tieši ar latviešiem, kas bija vērtīga pieredze,” atzīst Saverio.

Septiņos mēnešos iemācās runāt latviski

Pārsteidzoši, taču Saverio jau tekoši runā latviešu valodā un ir iemanījies pielietot arī šādas tādas mūsu valodas nianses, ko zina vien latvieši. Saverio runā ar pamatīgu akcentu, taču valodas lietojums ir perfekts.  

Pirmie iespaidi par mūsu valsti itālietim radušies jau gaisā - pirms nosēšanās Rīgas lidostā. „Pirmais, ko ievēroju, bija koki. Jums to ir tik daudz! Mani pat sāka mākt bažas vai Latvijā būs arī kāds cilvēks,” smejas Saverio. Spilgtus iespaidus viņam sagādājusi arī Daugava: „Pamanīju, ka jūsu upe ir ļoti dzidra un tīra. Itālijā, protams, upju arī netrūkst, taču tās visas ir diezgan netīras un izskatās piesārņotas.”

Latviešos netīk pārāk biežā piedzeršanās

Vairums latviešu ir klasiski introverti, uzskata Saverio, taču, ja reiz sanāk pārvarēt šo sienu – latvietī nereti atplaukst patiess un uzticams draugs: „Es zinu, ko runāju, jo līdzīgi jau arī bija ar manu sievu! No sākuma Sigita maz runāja, pat izturējās vēsi, taču vēlāk man kļuva skaidrs, ka starp latviešiem tā ir ierasts. Turklāt, kad latvietis sāk runāt, parasti izrādās, ka viņam tik tiešām ir daudz interesantu lietu, ko pateikt. Itālieši parasti runā daudz, taču bieži vien viņiem nav nekā īpaši interesanta, ko pavēstīt.”

Saverio uzskata, ka Latvija un tās kultūra bez problēmām iederas Eiropas Savienības valstu saimē, taču savā pašreizējā darbā – Doma laukuma tirgus būdiņā, kurā atvēris ēstuvi ar nosaukumu „Lazanjas Republika”, visai bieži sastopas ar cilvēkiem, kuri, viņaprāt, joprojām pārlieku pieķērušies vecajām PSRS laika tradīcijām: „Vecāka gadagājuma cilvēki šeit nāk, lai dabūtu kāpostus un zirņus. Man ir ļoti grūti viņus pārliecināt, lai pamēģina labu Itālijas ēdienu. Tie, kas tomēr iedrošinās un pagaršo, gandrīz vienmēr nāk ciemos atkal!”

Vēl viena negatīva iezīme, ko Saverio saskatījis latviešos, prāvā stipro dzērienu lietošana: „Jūs tomēr mēdzat diezgan bieži iedzert! Ja itāliešu ģimenē jaunietis ierastos mājās pilnīgi piedzēries – tas būtu ļoti slikti. Mēs pārsvarā dzeram vīnus, nevis stipro alkoholu.” Arī brokastis pie viņiem esot citādākas – Saverio teic, ka latvieši šajā ēdienreizē ēd vairāk un dažādāk, kamēr itālieši bieži vien aprobežojas ar maizes šķēli, uz kuras uzziesta „Nutella”, un ļoti stipru kafiju.

Korupcija itāliešu gaumē

Saverio arīdzan pamanījis latviešiem raksturīgo neapmierinātību gan ar valsti, gan ar dzīvi. Viņam ir, ko teikt! Izrādās, ka viņa ideju par lazanjas ēstuvi tirgus laukumā Itālijā realizēt būtu bijis teju neiespējami. „Jūs domājat, ka Latvijā ir milzīga birokrātija? Jums nav ne jausmas, cik apgrūtinoša ir birokrātija Itālijā! Tas ir īsts murgs! Mēs vēlējāmies vietējā tirgū atvērt līdzīgu vietu „Lazanjas Republikai”, taču Itālijā tas maksā daudz vairāk, turklāt viss notiek tikai un vienīgi caur pazīšanos. Jā, arī mums korupcijas netrūkst! Rīgā šis process bija nesalīdzināmi vienkāršāks. Ieradāmies ar ideju, mums pateica, ka to izvērtēs pēc būtības un pavisam drīz arī piešķīra vietu tirdziņā.

Starp citu, esmu bijis uz jūsu Okupācijas muzejā kādas piecas reizes – beigās muzeja pārstāvis man teica, lai nāku strādāt par gidu. Tas, ko vēlos teikt – ir taču pavisam skaidrs, cik neiedomājami sliktāka bija dzīve Latvijā padomju laikos. Uzskatu, ka jums būtu jānovērtē brīvība, kuru ieguvāt,” atzīst Saverio.

Puisis teic, ka plāno Latvijā palikt arī pēc tam, kad tirdziņš būs noslēdzies. Viņa un Sigitas sapnis ir klusa un mierīga dzīve laukos. „Man ļoti patīk ziemas. Varbūt šogad ar ziemu šeit nav paveicies, taču parasti Latvijā tās ir ļoti skaistas. Mums abiem ir sapnis par mazu mājiņu meža vidū, kurā varēsim iekurt kamīnu,” smaidot stāsta Saverio.