Rīgas mēra amatam virza Oļegu Burovu (papildināts ar viedokļiem)
Partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) valde Rīgas domes priekšsēdētāja amatam virzīs līdzšinējo mēra amata pienākumu izpildītāju Oļegu Burovu.
Burovs bija vienīgais pašlaik šim amatam partijā apspriestais kandidāts. Partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) žurnālistiem sacīja, ka Burova kandidatūra atbalstīta vienbalsīgi. Pēc Amerika teiktā, atkārtoti GKR savu kandidātu šim amatam virza tāpēc, ka uzskata, ka nebija nekāda pamata izteikt neuzticību Dainim Turlajam (GKR). "Tāpat mēs redzam, ka svarīgākais šobrīd ir nevis politiskās spēles, bet domes darba nodrošināšana, un Burovs ir viens no pieredzējušākajiem domniekiem, kurš var piedāvāt savu redzējumu par to, kā strādāt tālāk," sacīja Ameriks.
GKR valde šodien nolēmusi izveidot sarunu grupu, kurā darbosies četri cilvēki - Burovs, Ameriks, partijas valdes loceklis Mareks Gailītis un frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko. Šo pārstāvju uzdevums būs veikt sarunas ar visām domes frakcijām, kuras būs gatavas tikties ar GKR.
Jau rīt, 28.jūnijā, paredzēta tikšanās ar "Saskaņas" un "Latvijas attīstībai" frakcijām. "Mēs runāsim arī ar "Neatkarīgo deputātu frakciju". Runāsim ar visiem, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par darbu Rīgas domē," pauda Ameriks.
Kārtējā domes sēde paredzēta 10.jūlijā un GKR līdz tam brīdim cer nodrošināt Burovam vairāk nekā 31 deputāta rakstveida atbalstu. Partija gan vēlētos savākt vairāk nekā 31 parakstu, jo, lai gan ar to pietiek mēra ievēlēšanai, tas esot par maz konstruktīva domes darba nodrošināšanai turpmāk.
Ja šos parakstus savākt neizdosies, jautājums par Burova iecelšanu mēra amatā sēdes darba kārtībai pievienots netiks.
Taujāts par to, kā pārliecinās domes kolēģus paust viņam atbalstu, Burovs sacīja: "Visiem kaut ko apsolīt un īstenot nav iespējams. Mēs esam pilsētas partija un risināsim saimnieciskus jautājumus. Visi 60 deputāti ir ieguvuši mandātu, lai risinātu saimnieciskus jautājums. Neviens no mums neprasa kaut ko pastāstīt no tribīnes, bet gan gaida konkrētus darbus."
Burovs piekrita Amerikam, ka ar 31 deputāta atbalstu strādāt būtu ārkārtīgi grūti, tāpēc GKR ir gatava diskutēt ar visām frakcijām, nenovelkot nekādas "sarkanās līnijas".
Gada sākumā Burovs tika ievēlēts Rīgas vicemēra amatā un domes priekšsēdētāja pienākumus uzņēmās pēc tam, kad aprīlī no amata tika atstādināts Nils Ušakovs (S). Kad par mēru ievēlēja Burova partijas biedru Daini Turlo (GKR), Burovam bija plānots atkāpties no amata, tomēr pēc šķelšanās "Saskaņas" frakcijā viņš turpināja ieņemt vicemēra amatu, bet pēc Turlā gāšanas atkārtoti tika iecelts par priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. Tāpat parlaments par to var lemt, ja trīs domes sēdes pēc kārtas nav iespējams nodrošināt kvorumu.
Līdz šim Rīgas domes opozīcijas vairākums norādījis, ka aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, savukārt "Latvijas attīstībai" frakcija pauda, ka opozīcijai varētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu. Nekāda konkrēta rīcība gan līdz šim nav sekojusi.
JKP neredz iespēju atbalstīt GKR virzītu mēra amata kandidātu
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neredz iespēju Rīgas mēra amatā atbalstīt partijas "Saskaņa" vai partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) mēra amatu kandidātu, norādīja JKP Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Ozols. Viņš sacīja, ka partija neatbalstīts GKR virzīto līdzšinējo mēra amata pienākumu izpildītāju Oļegu Burovu.
Politologs: Burovs varētu būt kompromisa figūra, ap kuru vienojas GKR un dažas partijas no opozīcijas
Burovs varētu būt partijas "Gods kalpot Rīgai" un pragmatiski domājošu opozīcijas partiju kompromisa figūra, šādu viedokli pauda sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis. Rajevskis sacīja, ka Burovs ir viens no politiķiem, kurš ir no vadošās koalīcijas, tomēr nav izpelnījies niknu kritiku no opozīcijas, ņemot vērā, ka viņš vairāk ticis vērtēts kā profesionālis. Politologs Burovu redz kā kompromisa figūru un kandidātu, ap kuru varētu vienoties GKR un dažas partijas no opozīcijas, proti, Rajevskis uzskata, ka ap Burovu varētu "veidot kādu darboties spējīgu kombināciju".
Pēc Rajevska teiktā, nākamie divi gadi Rīgas domei nebūs viegli, tāpēc esot normāli, ka vairākas partijas vēlēsies atsvešināties no tā, kas notiks. Rīgas budžets un tēriņi neaugs, kā rezultātā Rīgā būs jāsaimnieko taupīgāk, turklāt ir virkne samilzušu problēmu, kuras prasīs ieguldījumus, bet tas savukārt neizraisīs milzīgu popularitāti, uzskata politologs. Vienlaikus viņš uzskata, ka nekādi citi labāki scenāriji neesot, jo, lai ko izvēlētos par mēru, problēmas nepazudīšot. Šādā situācijā, viņaprāt, pragmātiskāk domājošas partijas, kuras saprot, ka ārkārtas vēlēšanas neatrisina viņu politiskās un Rīgas iedzīvotāju problēmas, varētu vienoties par atbalstu Burovam. Rajevskis piebilda, ka matemātiski manevru iespēju Burova atbalstam esot pietiekoši daudz.
