Daļa opozīcijas tomēr grib virzīt savu Rīgas mēru; izskan Brokas vārds
To, ka līdzšinējā Rīgas domes opozīcija varētu vienoties par kopīgu Rīgas mēra amata kandidātu, tagad pieļauj ne tikai partijas "Latvijas Attīstībai" RD frakcija, bet arī Nacionālās apvienība (NA) līderis Raivis Dzintars.
No Dzintara teiktā LNT Ziņām izriet, ka pašlaik vienīgā NA "sarkanā līnija" ir nostāja, ka pilnīgi ir izslēgta sadarbība ar partiju "Saskaņa". "Partijas uzstādījums ir tas pats vecais - mēs neredzam iespējas nekādā veidā veidot koalīciju ar "Saskaņu". (..) Ja vaicātu manu personisko viedokli, es, protams, labprātāk gribētu redzēt koalīciju RD bez "Saskaņas" jo ātrāk, jo labāk. Bet, protams, otrā pusē ir tas, kāda cena par to jāmaksā. Un to izvērtēt var tikai tie cilvēki, kas tur uz vietas ikdienā strādā."
Dzintars norāda, ka NA Rīgas nodaļai un RD deputātiem par tālākajām darbībām dota rīcības brīvība, vienlaikus viņš pieļauj, ka RD opozīcijas kavēšanās dēļ iniciatīvu un varu RD var atgūt vecā "Saskaņas"/"Gods kalpot Rīga" (GKR) koalīcija. "Tas ir ļoti liels risks. Jā, tāds risks pastāv," norāda Dzintars.
LA valdes loceklis Edgars Jaunups pauž viedokli, ka ārkārtas vēlēšanu iespēja ir ļoti mazticama, tāpēc opozīcijai būtu jāvienojas par kopīgu mēra amata kandidātu, kuru apstiprinātu kopā ar domes neatkarīgo deputātu grupām, kas ir atšķēlušās no LA, "Saskaņas" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP).
Kuluāros izskan, ka arī iespējamā opozīcijas mēra amata kandidāte varētu pārstāvēt NA, proti, kandidēt būtu gatava Baiba Broka, kuru jau tagad būtu gatavi atbalstīt vairāki RD domnieki – ne tikai NA frakciju pārstāvošie. Uz jautājumu, vai viņa vēlas kandidēt uz Rīgas mēra amatu, Broka LNT Ziņām ar īsziņas starpniecību atbildēja: "Esmu divās vēlēšanās bijusi Rīgas mēra kandidāte no NA, un esmu guvusi rīdzinieku atbalstu, ievēlot mani Rīgas domē. Tāpēc uzskatu, ka mans pienākums ir pildīt dotos solījumus, un tas nozīmē aktīvu rīcību, nevis boikotus. Attiecība pat kandidēšanu uz Rīgas mēra amatu šobrīd – tas ir tikai un vienīgi patreizējās Rīgas domes opozīcijas partiju kopīgs lēmums, kā tālāk rīkoties."
Pagaidām gan uz ārkārtas vēlēšanām turpina uzstāt "Jaunā Vienotība" un JKP. Šie politiskie spēki līdz šim nav pieļāvuši balsot par jebkuru Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātu esošā RD sasaukuma laikā, jo nevēlas sadarboties ar tiem neatkarīgajiem RD deputātiem, kuri savulaik ievēlēti no "Saskaņas"/GKR apvienotā sarakta.
To, ka līdzšinējā politiskajā opozīcijā ir "atbilstoši cilvēki", lai ieņemtu Rīgas mēra amatu, uzsver arī nesen no "Saskaņas" izslēgtais domnieks Aleksejs Rosļikovs, kura pārstāvētajai "Neatkarīgo deputātu frakcijai" pieder pašlaik "zelta akcija" nākamā Rīgas mēra amata kandidāta izvēlē. "Opozīcijā ir zināms apjukums, viņi nav gaidījuši, ka viņiem tomēr būs iespēja ne tikai kliegt no vietas, bet arī kaut ko darīt. Es tiešām ceru, ka viņiem izdosies tuvākajās nedēļās vienoties par kaut kādu kopīgu kandidātu, ar kuru arī nākt klajā," saka Rosļikovs.
Kamēr RD politiskā opozīcija nespēj vienoties par tālāko rīcību, jau rīt kandidātu uz mēra amatu piedāvās GKR, kuru pārstāvēja arī tikko kā no Rīgas domes priekšsēdētāja amata gāztais Dainis Turlais. GKR pārstāv vairāki domnieki, kurus varētu virzīt uz mēra amatu - Oļegs Burovs, Ainārs Baštiks un arī pats Turlais.
Rīgas vicemērs Burovs LNT Ziņām atzina, ka ja līdzšinējā opozīcija būtu vēlējusies, tā būtu varējusi pārņemt varu RD jau "tajā pašā dienā", kad gāza Turlo. Tagad, līdz ar sava kandidāta nosaukšanu, GKR vēlas atgūt iniciatīvu. Partija apņēmusies savam mēra amata kandidātam nodrošināt vairākumu divu nedēļu laikā, lai balsojums par GKR pārstāvi pašvaldībā varētu notikt jau 10. jūlijā.
