Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iecerējusi mazāk nekā desmit gadu laikā Rīgas, Rēzeknes un Liepājas dzīvokļos likvidēt krāsnis. Kā to izdarīt, pagaidām neviens nevar pateikt. (Foto: Ieva Čīka/LETA)

Rīgā, Rēzeknē un Liepājā prasīs nojaukt krāsnis dzīvokļos un pieslēgties centrālapkurei 265

Sabiedrība
13. jūnijā 06:02 2019. gada 13. jūnijā 06:02
Elmārs
Barkāns
| "Likums un Taisnība"
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Valsts sekretāru sanāksmē prezentējusi projektu, kas paredz trīs Latvijas lielajās pilsētās – Rīgā, Rēzeknē un Liepājā desmit gadu laikā dzīvokļos atteikties no krāsnīm. Tas nozīmē, ka pašvaldībām nāksies skaitīt krāsnis un kamīnus iedzīvotāju dzīvokļos un viņus mudināt (respektīvi - piespiest) izvēlēties alternatīvu apkures veidu, pārsvarā - pieslēgties centrālapkurei.

Tiek paredzēts, ka jauno plānu valdībā apstiprinās rudenī un tad nu lielo pilsētu iedzīvotājiem, kuru mājās ir krāsns apkure, būtu jāsāk satraukties, kā viņi sildīsies ziemas laikā. No krāsnīm pilsētās jāatsakās tādēļ, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas tautsaimniecībai, teikts VARAM izstrādātajā „Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030. gadam”. Pagaidām gan tas izskatās pēc utopiska sacerējuma.

Nav naudas, nav plāna, nav tiesību

Gan lielo pilsētu vadība, gan vienkāršie iedzīvotāji uzskata, ka atteikšanās no malkas apkures lielpilsētās ir neprāts. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Pirmkārt, tiek paredzēts tikai daļējs atbalsts siltumsistēmu nomaiņai. Tas nozīme, ka daļa izdevumu gulsies uz iedzīvotāju pleciem. Jāuzsver, ka ēkās ar krāsns apkuri dzīvo ne tie turīgākie iedzīvotāji, kuriem nav vairāku tūkstošu lieku eiro, lai varētu samaksāt par centrālapkures ievilkšanu, nemaz nerunājot, piemēram, par zemes siltumsūkņu vai saules bateriju uzstādīšanu.

Otrkārt, dokumentā ne ar vārdu nav minēts, kā to censties panākt. Tiesa gan, ir teikts, ka iedzīvotājiem, kuri krāsni gribēs nomainīt ar centrālapkuri, varētu piedāvāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, bet, kā zināms, īpašumiem ar krāsns apkuri vērtība nav tā lielākā un līdz ar to arī NĪN atlaides nebūtu diez ko dižas. Treškārt, pašvaldības tagad ir neizpratnē, kā tās varēs piespiest cilvēkus jaukt nost krāsnis, tam nav nekāda likumiska pamata.

Lielās pilsētas: nepārdomāts plāns

Nav jau nekas nosodāms, tieši otrādi, ka cilvēkus mudina no piesārņojoša un novecojuša apkures veidu pāriet uz daudz modernāku un videi draudzīgāku. Tomēr Lielo pilsētu asociācija VARAM iesniegusi virkni iebildumu. Galvenais – kā izpildīt plāna pirmo daļu – veikt nojaucamo krāšņu uzskati. Lūk, ko portālam Jauns.lv skaidro „problēmas skarto” pilsētu pārstāvji:

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs: "Šī ir slikta plānošana no valdības puses". (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs: „Uzskatām, ka šī ir slikta plānošana no valdības puses, jo iepriekš gaisa kvalitātes uzlabošanai tika piešķirti ES fondu līdzekļi un iezīmēti pasākumi, taču tagad mēs redzam, ka valdība tos ir novirzījusi kā pašvaldību atbildību. Lai arī nauda it kā bija paredzēta, reālā situācija ir tāda, ka līdzekļi būs jāmeklē pašvaldību budžetos. Tāpat arī nav skaidrs, kā šo problēmu risināt sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kas izmanto krāsnis, jo ar vai bez atbalsta, daļa iedzīvotāju noteikti nevarēs līdzfinansēt krāšņu nomaiņu, līdz ar to finansēšana būs jāuzņemas pašvaldībām. Savukārt pieslēgšanos centrālajai apkurei uzskatu par gluži neiespējamu, jo tie, kas to var un grib darīt, to jau ir izdarījuši, savukārt pārējiem tas var būt pārāk dārgi. Krāšņu reģistru pašvaldība var izveidot, taču pašvaldības pilnvaras nav pietiekamas, lai pieprasītu no iedzīvotājiem šādu informāciju. Mēs nevaram to pārbaudīt”.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko: „Rīgai, tāpat arī Rēzeknei un Liepājai, nav atbilstošas normatīvās bāzes, uz kuras pamata balstīt savus rīcības plānus”. (Foto: Ieva Lūka/LETA)

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko: „Valstī vēl nav izstrādāti atbilstoši normatīvie akti, tādēļ Rīgai, tāpat arī Rēzeknei un Liepājai, nav atbilstošas normatīvās bāzes, uz kuras pamata balstīt savus rīcības plānus.

Jāpiebilst, ka Rīga jau pašlaik nodarbojas ar gaisa piesārņojuma samazināšanu pilsētas teritorijās, kur ir pārsniegti pieļaujamie robežlielumi slāpekļa dioksīdam (NO2) un putekļu daļiņām (PM10). Rīgas domes saistošajos noteikumos „Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli” pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO2 un PM10 zonu kartē. Atbilstoši noteikumiem jau tagad ir noteiktas prasības sadedzināšanas iekārtu veida izvēlei, tajā skaitā arī siltumapgādes veida ierīkošanai vai nomaiņai mājsaimniecībās”.

Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas speciāliste Dace Freidenfelde: „Šobrīd ir pāragri komentēt par konkrētiem un praktiskiem jautājumiem saistībā ar VARAM ierosinājumu atteikties no krāsns apkures, jo joprojām notiek darbs pie Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam izstrādes. Līdz šim Latvijas Lielo pašvaldību savienība, tostarp Liepāja, ir sniegusi savus iebildumus un priekšlikumus esošajā rīcības plāna redakcijā.

Atbilstoši izstrādātajām rīcības plānam, Liepājas pašvaldībai līdz 2021. gada otrajam pusgadam nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas attiecīgi pilnvaros gaisa piesārņojuma samazināšanai noteikt stingrākas prasības. Bet vispirms secīgi ir jāveic grozījumi valsts likumdošanā, pēc tam attiecīgi var paredzēt grozījumus arī pašvaldību saistošajos noteikumos.

Liepājas pašvaldības rīcībā nav uzskaite par pilsētā esošajām siltumapgādes sistēmām. Šobrīd Liepājas pašvaldībai ir vairāki jautājumi, kā rīcības plānā iekļautās aktivitātes realizēt praktiski. Tāpat aktuāls jautājums ir par finansējumu un cilvēkresursiem ieceru īstenošanai”.

„Lai laužas iekšā ar policiju un ārda krāsni! Pati to nedarīšu”

Turklāt ar reģistra izveidi vien nebūs gana, pašvaldībām būs arī jākontrolē, kas krāsnīs kurināts. Ministrija arī paredz, ka tiks internetā izveidos lapu, kurā iedzīvotāji varēs ziņot vai sūdzēties par traucējošām sadedzināšanas iekārtām, proti, sūdzēties par kaimiņiem, kuri „nepareizi” kurinās krāsnis. Pagaidām neviens nevar pateikt, kā visu iepriekš minēto ieviest dzīvē. Jau tagad skaidrs, ka tas skars daudzus tūkstošus iedzīvotājus. Piemēram, Rīgā, Āgenskalnā, ir pat piecu sešu stāvu augsti mūra īres nami, kuros dzīvokļus apkurina ar malkas krāsnīm. Viena šāda nama iedzīvotāja Irēna portālam Jauns.lv teica:

„Mūsu nams celts vēl cara laikā – 20. gadsimta sākumā, toreiz tas bija moderns, ar ērtībām. Tomēr dzīve iet uz priekšu un arī uzskati par ērtībām mainās. Es te dzīvoju jau vairākus gadu desmitus. Protams, man nav patikas malkas klēpjus no pagraba stibīt uz trešo stāvu. Bet ko padarīsi? Man nav tik daudz naudas, lai varētu nopirkt vai īrēt modernāku dzīvokli. Pagaidām ar savu budžetu iztieku, bet tūkstoši centrālapkures ievilkšanai un pēc tam noteikti nepieciešamajam remontam man nav. Jā, dzirdēju par ieceri atteikties no krāsnīm ziņās. Tai brīdī nezināju – raudāt vai smieties. Viss tik absurdi! Es neko nedarīšu – ja grib lai laužas iekšā ar policiju un ārda nost to krāsni. Arī mājas pārvaldniekam prasīju, kas nu būs? Viņš atrauca – neko nezinu, dzīvo mierīgi...”

Vai utopisks plāns?

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvērusi, ka plānā tikai tiekot iezīmēti iespējamie risinājumi gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tagad pilsētām jādomā, kā rajonos, kur novērots putekļu daļiņu būtisks pārsniegums, to mazināt. Rīcības plānā ir paredzēts valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav „tehniski un ekonomiski pamatoti” pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. VARAM rēķina, ka šim nolūkam būtu nepieciešami ap 15 miljoni eiro, taču, kur tos ņemt, nav zināms.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis uzskata, ka VARAM ziņojuma virziens ir pareizs, bet vairākas prasības esot nereāli izpildīt: „Nerunājot par lielajām izmaksām, bet kā to izdarīt tīri praktiski? Kādi pašvaldībai ir instrumenti, lai kontrolētu, piemēram, katra mājas iedzīvotāja teikto par CO2 emisiju no krāsnīm, tajā skaitā no vecajām?”.

Valainis domā, ka lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti ir, uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti un samazinot siltuma zudumus. „Privātmājām ķerties klāt ir pāragri. Malkas apkure šobrīd ir vislētākais kurināmais. Tas nav pats ērtākais veids, bet tas ir lētākais veids, turklāt tradicionāls apkures veids. Ja tagad šiem cilvēkiem liks pārbūvēt krāsnis, tās ir neiedomājamas izmaksas. Domāju, ka šī plāna rakstītāji nav saskārušies par praktisko realitāti,” viņš teicis „Latvijas Avīzei”.

Tikmēr VARAM portālu Jauns.lv informē: „Aprēķinātās emisiju prognozes parāda, ka Latvijā ir nepieciešams īstenot papildus pasākumus, lai samazinātu slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5 un amonjaka emisijas. Savukārt gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākas gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. Gaisa piesārņojums Latvijā galvenokārt rodas no transporta, kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanai, mājsaimniecībām un rūpniecības”.

Citi šobrīd lasa

Izcila diēta, kas patiks aknām 18
Nodzērās un nomira psihiatriskajā slimnīcā: Leonīda Brežņeva meitas Gaļinas spožums un posts
VIDEO: Rio un Phjončhanas olimpisko spēļu seksīgākajam sportistam jaunākā avantūra vēl pagalam nepadodas
Skatīt visus komentārus

Пять минут семейной жизни: молодожены погибли в ДТП, выезжая из здания суда, где регистрировали брак

"Новая волна" через Instagram: звезды делятся закулисными видео из Сочи