Tiesa noraidījusi "Latviešu nacionālisti" prasību atcelt Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus

Administratīvās apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdē ceturtdien partiju apvienības pārstāvis Andris Rubins iesniedza tiesai pieteikuma pamatojuma grozījumus, tostarp, lūdzot atzīt EP vēlēšanās izmantoto balsu skaitīšanas metodi par neatbilstošu pastāvošajiem normatīviem aktiem. Šos grozījumus Rubins pamatoja ar to, ka, viņa ieskatā, normatīvajos aktos, kas regulē balsu skaitīšanu, nav atrunāta šīs metodes izmantošana. Tāpat, Rubina ieskatā, šī metode pieļauj pārāk lielu kļūdas procentu.

Rubina apgalvojumus atspēkoja CVK pārstāvis, kurš tiesai norādīja, ka normatīvajos aktos šīs metodes izmantošana ir atrunāta un tāda tiek izmantota jau kopš 2004.gada, kad Latvijā norisinājās pirmās EP vēlēšanas. Tāpat CVK pārstāvis tiesai uzsvēra, ka katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir tiesības izvēlēties savu balsu skaitīšanas metodi un, piemēram, Vācijā tiek izmantota identiska metode.

Tāpat Rubins tiesai uzsvēra, ka, viņa ieskatā, vēlētājiem nav bijis iespējams uzzināt par vēlēšanu norisi, jo liela daļa vēlētāju nesaņēma CVK vēstules, kurās norādīti viņiem paredzētie vēlēšanu iecirkņi.

Savukārt CVK advokāts Lauris Liepa tiesai skaidroja, ka vēstules ir bijis tikai viens no instrumentiem, ko CVK izmantojis, lai informētu sabiedrību par EP vēlēšanu norisi. Uz Rubina iebildi, ka "laukos cilvēkiem nav telefona un interneta, tādēļ viņi nevarēja uzzināt nepieciešamo informāciju", Liepa atbildēja, ka "ja cilvēks neskatās televīziju, neklausās radio un nelasa avīzes, tad ir maz ticams, ka šai personai ir interese piedalīties EP vēlēšanās". Arī CVK pārstāvis tiesai uzsvēra, ka komisija ir izmantojusi visus tai pieejamos saziņas līdzekļus, lai komunicētu par potenciālajiem vēlētājiem.

Komentējot tehniskās problēmas, kas radīja traucējumus pirmsvēlēšanu dienās nobalsot nereģistrētajos iecirkņos, CKV pārstāvis tiesai skaidroja, ka šāda problēma radusies, jo izstrādātā informācijas apmaiņas sistēma nebija līdz galam saderīga ar valsts pārvaldē izmantotu informācijas sistēmu un tā jaunu programmatūru uztvērusi kā ļaunprātīgu, tādēļ to bloķējusi.

Jau vēstīts, ka ar identisku prasību tiesā vērsusies arī politiskā partija "Jaunā saskaņa", kuras pieteikumu tiesa vērtēs rakstveida sēdē 11.jūnijā.

CVK 31.maijā apstiprināja galīgos EP vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar apstiprinātajiem rezultātiem EP ir ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

CVK šo lēmumu pieņēma, ņemot vērā par partijām nodoto balsu skaitu. Vislielāko atbalstu - 26,2% - EP vēlēšanās saņēmusi "Jaunā Vienotība". Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - ap 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" - ap 6,2% balsstiesīgo.