CVK priekšniece vēlēšanu tehniskajās ķibelēs redz "pozitīvus augļus"
Traucējumi tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā sniedza labu pieredzi un mudināja cilvēkus vairāk uzzināt par vēlēšanu procesu, sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa.
Bērziņas ieskatā, šīs vēlēšanas bijušas ļoti dažādas - ja pati vēlēšanu diena bijusi rimta, tad dienās pirms tam piedzīvoti dažādi notikumi. Vērtējot to, vai nesaņemtie paziņojumi par EP vēlēšanu iecirkni ietekmēja vēlētāju aktivitāti, Bērziņa norādīja, ka, iespējams, tas pat radījis pozitīvus augļus, jo cilvēki vairāk uzzināja par EP vēlēšanu procesu. Arī situācija ar tiešsaistes datu apmaiņu, kas bija nepieciešama, lai vēlētāji varētu balsot sev tīkamā vēlēšanu iecirkņi, un kas kādu laiku nedarbojās, esot bijusi laba pieredze, teica Bērziņa, uzsverot, ka iespēja balsot citā iecirknī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīga.
"Tā droši vien ir vēsturiskā pieredze, ka Saeimas vēlēšanās varam balsot jebkurā iecirknī. Par šo būtu jādomā, jo īpaši tādēļ, ka arī Saeimas vēlēšanās mēs vairs nevarēsim reģistrēt vēlētājus ar spiedogu, jo arvien vairāk vēlētājiem ir tikai ID kartes, kurā nevar izdarīt atzīmi. Tāpēc arī Saeimas vēlēšanās mums būs nepieciešams elektroniskais vēlētāju reģistrs vai arī vēlētāju saraksti. Šīs vēlēšanas apliecināja, ka iespēja balsot citā iecirknī ir reāla iedzīvotāju nepieciešamība," skaidroja Bērziņa.
Bērziņa informēja, ka pavisam drīz CVK sāks notikušā pārbaudi, uzklausot par sistēmu atbildīgās personas. "Es gan negribētu teikt, ka kāds ir vainojams tāpēc, ka kaut ko nav izdarījis. Ir jāņem vērā, ka bijis ļoti īss laiks šo programmu izstrādāt. Mērķis bija to testēt, paskatīties, kā cilvēki to uztver, vai vēlēšanu komisija to saprot," sacīja CVK vadītāja.
Bērziņa pieļāva, ka, iespējams, ja nebūtu notikuši sistēmas traucējumi, vēlēšanās būtu piedalījies lielāks iedzīvotāju skaits. "Vismaz tie, kuri vēlēšanu dienā pēc tam nevarēja aiziet uz savu iecirkni. Bet to izmērīt ar atkpakaļejošu datumu vairs nevar," piebilda Bērziņa.
Kā ziņots, EP vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV), liecina CVK publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par VL-TB/LNK - 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija "Vienotība", kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,04%, par ZZS - 8,26%, bet par LKS - 6,38%. Toreiz "Vienotība" ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, "Saskaņa", ZZS un LKS - pa vienai.
