Eiropas Cilvēktiesību tiesa sākusi tiesvedību lietā "Martinsons pret Latviju": uzņēmējs sūdzas par viņam piemēroto apcietinājumu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šī gada aprīļa beigās ir sākusi tiesvedību lietā "Martinsons pret Latviju", kurā pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons vērsies tiesā saistībā ar viņam piemēroto apcietinājumu izmeklēšanas sākuma fāzē, pavēstīja uzņēmēja advokāts Didzis Vilemsons.
Viņš norādīja, ka aizstāvībai šobrīd nav zināms, kurā datumā lieta tiks skatīta ECT.
Jau vēstīts, ka Martinsona aizstāvība vērsās ECT, jo tā uzskata, ka viņu klientam piemērotais apcietinājums nebija pamatots, proti, uzņēmējam un viņa advokātiem nebija skaidrs viņam inkriminētais pārkāpums.
Martinsons tiek konvojēts uz tiesas sēdi, kur lems par drošības līdzekli
Martinsonam apcietinājums tika piemērots pērn decembra sākumā, bet šī gada 3.aprīlī viņš tika atbrīvots no apcietinājuma, jo par viņu tika iemaksāta 500 000 eiro liela drošības nauda.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
KNAB darbinieki konvojē Leonu Bemhenu uz tiesas sēdi
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Februāra vidū pret 200 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot arī Bemhenu, pret 100 000 eiro - Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro arī Teterovski. Savukārt aprīļa sākumā no ieslodzījuma pret 500 000 eiro lielu drošības naudu tika atbrīvots Martinsons, savukārt Kozaks tika atbrīvots 26.aprīlī un viņam netika noteikta drošības nauda.
KNAB aiztur SIA "Alkom-Trans" līdzīpašnieku, "Saskaņas" sponsoru Aleksandru Krjačeku
Viena no personām, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis apcietināt kriminālprocesā par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) iepirkumiem, ...
No KNAB iepriekš skaidrotā par "Rīgas satiksmes" kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB uz tiesu konvojē "Škoda" komercdirektoru un "Alkom-Trans" valdes priekšsēdētāju
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Tāpat KNAB nekomentē vai kāds statuss ir piemērots Rīgas domes amatpersonām.
"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.