Arhitektūras speciālisti kritizē ieceri nacionālo koncertzāli būvēt uz AB dambja
Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vadošie mācībspēki nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā kritizē Kultūras ministrijas (KM) izvēlēto nacionālās koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja, informēja RTU Arhitektūras fakultātes profesors Jānis Krastiņš.
RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura valdībai adresēta LRAA vārdā, norāda, ka ir nepieņemama KM vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi.
Vēstulē uzsvēti vairāki būtiski argumenti, kas nav ņemti vērā, izvēloties tieši šo vietu. Piemēram, tai nav ērtas un pietiekami tuvas pieejas no apkārtējām funkcionāli aktīvajām publiskajām ārtelpām un publiskā transporta pieturvietām, nav inženiertehnisko komunikāciju, celtne no daudziem svarīgiem skatu punktiem aizsegs Vecrīgas panorāmu un citi.
Vēstulē pausts, ka bez pamatotas argumentācijas KM noraidījusi vietu Aleksandra Grīna bulvārī starp Slokas ielu un Raņķa dambi, kur garām kursē visa veida sabiedriskais transports, visapkārt ir ērti pievadceļi un vietas autotransporta novietošanai, kā arī publiska celtne atdzīvinātu patlaban samērā panīkušo apkārtējo parku.
Tāpat kā laba vieta nacionālajai koncertzālei vēstulē tiek minēta nesen piedāvātā vieta Eksporta ielā pretī bankai "Citadele", kas nodrošinātu arī ērtu publisku pieeju ūdensmalai. Vēstules autori aicina arī rūpīgi analizējama Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Dzelzceļa vēstures muzeja apkaimi, kur, pēc viņu domām, ir visas iespējas radīt daudzfunkcionālu kultūras centru.
Pēc vēstules autoru domām, šajās alternatīvi izvirzītajās vietās iespējami arī dažādi apkalpes objekti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomisko mehānismu koncertzāles uzturēšanai un radītu plašai publikai viegli pieejamu, pievilcīgu, daudzfunkcionālu un sinerģisku apbūves kompleksu.
Vēstuli Ministru kabinetam parakstījuši LRAA locekļi Krastiņš, Gunārs Asaris, Uģis Bratuškins, Juris Skalbergs, Sandra Treija, Oļģerts Krauklis, Jānis Briņķis, Jānis Lejnieks, Agate Eniņa un Ilze Rukmane-Poča.
Jau ziņots, ka notiek plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, informēja kultūras ministres padomniece Lita Kokale.
Konceptuālo ziņojumu par visām potenciālajām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām Rīgas centrā, tostarp koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta, KM 23.maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai izšķirošo lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm varētu pieņemt valdība.
Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019.gada 27.martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja, norādīja Kokale.
