Vairākas partijas rosina mazināt nevienlīdzību ES, nosakot vienotu minimālo algu vai pensijas
Politiskajām partijām ir dažādas ieceres, kā mazināt nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES), piemēram, noteikt vienotu minimālo algu, pensijas un pabalstus, izlīdzināt dzīves līmeni reģionos vai arī atstāt šos jautājumus dalībvalstu kompetencē, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.
Apvienība "Attīstībai/Par!" uzskata, ka ir nepieciešams noteikt vienotu Eiropas minimālās algas normu, kas nav mazāka par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī. Savukārt Jaunā konservatīvā partija rosina noteikt vienotu minimālās pensijas slieksni, piemēram, 200 eiro un neapliekamo minimumu pensijām 500 eiro apmērā visā ES.
Līdzīgu risinājumu piedāvā arī partija "Latvijas krievu savienība" - noteikt vienotus ES standartus minimālās algas, pensiju un pabalstu aprēķināšanai. Tāpat arī "Progresīvie" kā risinājumu nevienlīdzībai redz ES mēroga formulu minimālās algas un pensiju aprēķināšanai, kas ņem vērā valsts ekonomiskās attīstības līmeni un ir vērsta uz cilvēku sociālās drošības paaugstināšanu. Progresīvie piebilst, ka nepieciešama arī Eiropas bezdarba apdrošināšanas shēma - pārapdrošināšanas fonds - gadījumiem, kad negaidīti palielinās bezdarba līmenis.
"Saskaņa" norāda, ka līdzās jau ieviestajam finanšu disciplīnas paktam ir jāizstrādā arī sociālā progresa pakts, lai dalībvalstu budžetiem obligāti tiktu piemēroti ne tikai taupības kritēriji, bet arī sociālā taisnīguma un nabadzības apkarošanas kritēriji.
Tikmēr "KPV LV" rosina izstrādāt labvēlīgākus uzņēmējdarbības nosacījumus investoriem, kas investē līdzekļus ES uzņēmumos. Pēc partijas pārstāvju domām, vajag veicināt līdzekļu investīcijas konkrētu uzņēmumu izveidei, attīstībai vai uzņēmuma filiāles izveidei mazattīstītākajos ES reģionos, taču ar izdevīgu ģeogrāfisko un loģistikas atrašanās vietu, lai to izstrādāto produkciju tālāk tirgotu gan ES, gan trešajās valstīs.
Latvijas Reģionu apvienība piedāvā izveidot vienotu Izglītības fondu, kas samazinātu atšķirības starp dalībvalstīm izglītības kvalitātē, varētu būtiski samazināt nevienlīdzības cēloņus, proti, iespēju atšķirības pilsoņiem dažādās dalībvalstīs.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) norāda, ka Latvijā un arī Eiropā kopumā "nevienlīdzībai ir reģionāla seja". Lai izlīdzinātu dzīves līmeņa atšķirības, jāpalielina kohēzijas finansējums, vairāk naudas novirzot uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, pauž ZZS politiķi.
"Jaunā Vienotība" atgādina, ka Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem ES, tāpēc nevienlīdzības samazināšana Latvijā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Daudzi no politikas veidošanas instrumentiem, kas palīdz samazināt ienākumu nevienlīdzību, ir dalībvalstu kompetencē. Piemēram, te jāizceļ nodokļu jautājumi, tai skaitā nodokļu sloga samazināšana zemu atalgotajiem strādājošajiem; sociālo pabalstu pietiekamība; tāpat arī jautājumi, kas saistīti ar nevienmērīga reģionu attīstība. Tomēr ir lietas, ko Eiropas Parlaments var darīt, kas palīdzētu mazināt nevienlīdzību Latvijā. Piemēram, ES kohēzijas politika, konkrēti ES fondi ir efektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai ES valstu starpā.
Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK uzskata, ka pamatā šī politika jāatstāj dalībvalstu kompetencē. ES līmenī tomēr dalībvalstu nevienlīdzību vajadzētu sekmēt, attīstot ES patiesu vienoto tirgu pakalpojumu sfērā, ļaujot konkurēt, tādējādi mazinot nevienlīdzību starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.
