Latvijā top daļa no Svētā Jēkaba ceļa - līdz pat Santjago de Kompostelas katedrālei Spānijā
Martā sākta Svētā Jēkaba ceļa (Camino de Santiago) posma izveide Latvijā, kura kopgarums valsts teritorijā varētu sasniegt 300 kilometrus, informē Latvijas Romas Katoļu baznīcā.
Svētceļnieku grupa no Latvijas, Lietuvas un Polijas martā devās 22 kilometrus garā ceļā no Žagares Lietuvā uz Tērveti Latvijā, oficiāli sākot veidot Svētā Jēkaba ceļu Latvijā. Latvijā izveidotais posms būs daļa no Svētā Jēkaba ceļa līdz pat Santjago de Kompostelas katedrālei Spānijā. Plānots, ka Latvijas posms būs aptuveni 300 kilometrus garš.
Svētā Jēkaba ceļš ir viens no slavenākajiem svētceļojuma maršrutiem Eiropā. Tas ved uz Kompostelas Svētā Jēkaba katedrāli, kur atdusas svētā apustuļa Jēkaba mirstīgās atliekas. Līdz šim Latvijas svētceļniekiem bija iespēja doties uz kādu no valstīm, kurās jau izveidots oficiālais svētceļojuma maršruts, vai arī vispirms iet ceļu saskaņā ar saviem ieskatiem, bet pēc tam turpināt oficiālo svētceļojumu citās valstīs. Līdz šim Latvijai vistuvākā valsts, kurā varēja sākt oficiālo ceļu, bija Vācija. Aizvadītajos gados pa vienam maršrutam izveidots arī Lietuvā un Polijā.
Viena no Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas dibinātājām Sandra Rone pastāstīja, ka aicinājums turpināt Svētā Jēkaba ceļu saņemts no Lietuvas, kur kolēģi ir paveikuši ceļa marķēšanu vienam maršrutam, kas sākas no Polijas robežas. Pēc viņas sacītā, parasti katrā valstī ar laiku tiekot izstrādāti trīs līdz četri maršruti, tomēr realizācija sākas ar vienu, lai svētceļniekiem būtu iespēja veikt garos maršrutus, kas savieno valstis. Maršruta izveide Latvijā notiek sadarbībā ar Eiropas Svētā Jēkaba ceļa federāciju un Eiropas Padomes Kultūras ceļu programmu.
Maršruta izstrāde Latvijā balstīta uz Eiropas Svētā Jēkaba ceļa federācijas izvirzītajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem ne tikai jāmarķē ceļš, bet arī, piemēram, jāizvērtē un jāiekļauj ceļā piemērotus apskates objektus, jāveido mājaslapa ar maršruta aprakstiem un informāciju par potenciālajām naktsmājām, ēdināšanas iespējām. Ceļa veidotāji projektam ir guvuši atbalstu gan no Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga.
Patlaban asociācija kopā ar brīvprātīgajiem, kas vēlas iesaistīties projektā, veic pārgājienus un pēta ceļu, sākot no Lietuvas robežas. Tiek saskaņoti iespējamie ceļi ar pašvaldību un Tūrisma informācijas centru darbiniekiem. Notiek tikšanās ar mācītājiem un priesteriem, apzinot vietas, kur svētceļnieki varēs saņemt zīmogus, kā arī, ja tas iespējams, pārnakšņot. Tāpat tiek apzinātas arī citas ekonomiski izdevīgas nakšņošanas iespējas svētceļniekiem. Veiktajos ceļa posmos notiek informācijas un stāstu vakari vietējiem iedzīvotājiem.
Plānots, ka ceļš Latvijā vīsies caur Tērveti, Dobeli, Līvbērzi, Rīgu, Siguldu, Cēsīm, Valmieru un noslēgsies Valkā. Stankevičs ceļa veidotājiem ieteica pirmajā maršrutā iekļaut arī atzarojumu uz Svētā Meinarda salu Ikšķilē. Šai laikā Svētā Jēkaba ceļu veido arī igauņi.
