Pārspēti rekordi gan Latvijā, gan pasaulē - ziņojums par klimatu 2018. gadā atklāj patieso ainu
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) ir publicējusi ziņojumu par klimata stāvokli 2018. gadā. Ziņojumā izcelts rekordaugstais jūras līmenis, kā arī ārkārtīgi augstās gaisa un okeānu temperatūras pēdējos četros gados.
2018. gads kļuva par ceturto siltāko vēsturē. Dati liecina, ka 2018. gadā atmosfērā turpināja paaugstināties oglekļa dioksīda koncentrācija, turpināja paaugstināties jūras līmenis, tika reģistrēti jauni okeāna siltuma rekordi 700 metru dziļumā un 2000 m dziļumā. Klimata izmaiņas skārušas arī jūras ledus apjomu Arktikā, kas bija zemāks par vidējo līmeni visā 2018. gadā. Jūras ledus apjoms Antarktikā arī bija krietni zemāks par vidējo rādītāju.
Tikmēr Latvijā pērnais gads bija sausākais gads novērojumu vēsturē, kā arī kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko.
2018. gadā Latvijā tikai 2 mēneši bija mitrāki par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas – 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pārspējot iepriekšējo rekordu 484,3 mm, kas sasniegts 1964. gadā.
Pretēji nokrišņu daudzumam vidējā gaisa temperatūra pērn tikai 2 mēnešus bija zem normas. Un 2018. gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,6°C (1,2°C virs normas) kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē.
Vasarā tika novēroti karstuma viļņi un stiprs sausums. Karstuma viļņu ietekmē pērn piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25°C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20°C) skaita rekords.
Sausuma un karstuma ietekmē tika reģistrēti vairāki meža un purvu ugunsgrēki. Bet ugunsgrēks Valdgales pagastā bija viens no lielākajiem atsevišķajiem meža un purvu ugunsgrēkiem Latvijā.
