Ždanokas iniciatīva par Uzvaras pieminekļa aizsardzību 4 dienu laikā savākusi vairāk parakstu, nekā lūgums to demontēt
Šīs nedēļas laikā par Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas iniciatīvu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabass.lv" parakstījušies jau vairāk nekā 17 000 iedzīvotāju.
Viens no šādiem pieminekļiem ir arī Rīgā esošais Uzvaras piemineklis.
Iniciatīvas pieteikumā Ždanoka pauda, ka patlaban publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi nojaukt pieminekļus cīnītājiem pret nacismu. Viņasprāt, šādi aicinājumi veicina sabiedrības šķelšanu un apdraud Eiropas vienprātību antinacisma godāšanā.
"Latvijai ir jābūt vienotai ar pārējo Eiropu un ar likumu jāgarantē pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšana," pārliecināta idejas autore.
Ždanoka aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu.
"Šādi pieminekļi uzstādīti visās Latvijas nomalēs. Valsts aizsargājamo pieminekļu cīnītājiem pret nacismu saraksts ir jāietver likumā. Saraksta priekšgalā ir jābūt monumentam Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā," uzskata Ždanoka.
Uzvaras dienas svinības Rīgā 2018. gada 9. maijā
Šorīt vairāki tūkstoši cilvēku ieradušies nolikt ziedus Uzvaras parkā, atzīmējot tā dēvēto "Uzvaras dienu".
Politiķe pārliecināta, ka pieminekļu antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, kuri "sagrāva nacistus Eiropā un padzina tos no Latvijas", saglabāšana un cienīga uzturēšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai pasaules karš un nacistu noziegumi nekad neatkārtotos.
"Okupējot Latviju 1941.gadā, vācu nacistiskais režīms ir sācis atsevišķu cilvēku grupu iznīcināšanu, plānojot citus noziegumus, kuru īstenošanas gadījumā tiktu apdraudēta Latvijas tautu izdzīvošana. Nacisma sagrāve dārgi maksāja cilvēcei, paņemot daudzu miljonu dzīvību. Visās Latvijas nomalēs uzstādīto pieminekļu nacisma apkarotājiem aizsardzība un uzturēšana veicinās sabiedrības vienotību," iniciatīvā norādījusi Ždanoka.
Uzvaras dienas svinības Daugavpilī 2018. gada 9. maijā
Daugavpilī svin Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 73.gadadienu
Kā ziņots, marta sākumā portālā savākti vairāk nekā 10 000 parakstu tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu. Parakstu vākšanu 2017.gadā bija iniciējis Uģis Polis. Šogad iniciatīvas parakstītāju skaits sācis palielināties, izskanot plānam par vairākiem miljoniem eiro atjaunot Uzvaras parku.
Iniciatīvas autors satraukts, ka viens no simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā, turklāt tas liels un grūti nepamanāms. "Mūsdienās Uzvaras piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9.maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kurš īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu," pauda Polis.
Pie Latvijas Okupācijas muzeja protestē pret "Uzvaras dienas" svinēšanu
Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotā sapulce pie Latvijas Okupācijas muzeja ar mērķi "atcerēties PSRS vardarbīgo Baltijas valstu okupācijas faktu".
Polis pauda pārliecību, ka Uzvaras piemineklis ir "kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tas fakts, ka pēc 26 gadiem, kopš Latvijas Republika ir neatkarīga valsts, šis piemineklis, kas simbolizē milzīgo ļaunumu ko PSRS ir nodarījusi Latvijai, man, pārējiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem šķiet absolūti nepieņemams".
Viņa ieskatā tas, ka Uzvaras piemineklis vēl aizvien stāv Latvijas galvaspilsētā, ir "spļāviens sejā visiem latviešiem un bijušajiem latviešu karavīriem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva no okupantiem un lai no komunisma un sociālisma Latvijā nebūtu nekādu pazīmju".
Polis uzskata, ka nepieciešams, lai valsts noslēgtu līgumu ar kādu celtniecības kompāniju, kura piedāvā liela apjoma demontāžas darbus, izmaksas sedzot no valsts līdzekļiem vai mēģinot piesaistīt kādu Eiropas fondu, vai vākt tautas ziedotus līdzekļus. Polis pieļauj, ka arī citas bijušās PSRS valstis būtu gatavas ziedot finanšu līdzekļus šim projektam.
Kā otru variantu viņš piedāvā pieminekli detonēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ar sprāgstvielām no Aizsardzības ministrijas budžeta