"Mans sapnis ir kļūt par pilotu!" - sīriešu bēglis Mahers stāsta par saviem mērķiem un ceļu uz Eiropu

"Mans vārds ir Mahers Atia Hosins, man ir 30 gadi, esmu no Damaskas, Sīrijā un mana reliģija ir islāms," stāstu par sevi, uzsāk kāds sīriešu izcelsmes bēglis, kurš pēc garā un mokpilnā ceļojuma apmeties uz dzīvi Dānijā. Lai arī pamest mājas un doties ceļā Maheru piespiedis karš un tā radītā iznīcība, kas ik dienas bijusi viņa acu priekšā, Eiropa puisi vilinājusi jau ļoti sen: „Jau daudzus gadus pirms kara sapņoju par pārcelšanos uz Eiropu, uz kādu no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pēc izglītības esmu avioinženieris – mans sapnis bija un joprojām ir turpināt izglītību un pilnveidošanos Eiropā.”

Uz Eiropu ar kompasu un karti rokās

Sīrietis gan atzīst – viņam nekad nav bijis pietiekami naudas, lai droši un mierīgi tiktu līdz Eiropai. Tomēr kara draudi ir vienā brīdī kļuvuši pavisam reāli, un Maheram kļuvis skaidrs, ka jārīkojas nekavējoties. „Lielākā problēma bija naudas trūkums. Viens no tā dēvētajiem nelikumīgajiem pārvadātājiem, kurš palīdz bēgļiem tikt līdz Eiropai, par mani vienu pašu paprasīja 5000 eiro. Man nebija ne mazāko cerību laicīgi dabūt šādu naudu, līdz ar ko atlika meklēt citus risinājumus,” stāsta sīrietis.

Risinājums, kuram par labu izšķīries Mahers, vairumam šķistu absurds un varbūt pat bīstams. Vīrietis iegādājies aprīkojumu, kas lielākajai daļai rietumnieku asociētos vien ar došanos nelielā kempingā – karti, kompasu, binokli un telti, taču viņam šādi, lai glābtu savu dzīvību un turpinātu mācības, bijis jātiek pāri 10 valstu robežām.

Arestē divas reizes

„Pirmais solis ir tikt līdz Turcijas teritorijai. Pēc tam nav izvēles – ir jāšķērso jūra laivā, kas, kā zināms, var izrādīties nāvējoši. Pat tad, kad biju ticis jau līdz Grieķijai, atklāju, ka mans ceļojums ir tikai sācies,” atklāj mērķtiecīgais, jaunais avio inženieris Mahers, kurš par savu galamērķi jau iepriekš bija izvēlējies Dāniju.

„Pirmais īstais panākums manā ceļojumā bija Maķedonijas robežas šķērsošana. Pirms tam gan viņi mani arestēja divas reizes, taču tas tikai vairoja manu neatlaidību atrast veidu, kā tikt pāri. Pavisam drīz nolēmu pamēģināt ko pavisam neierastu – soļot pāri robežai gaišā dienas laikā. Dažiem varētu šķist smieklīgi un traki, taču man izdevās! No šīs pieredzes iemācījos, ka robežas labāk un drošāk ir šķērsot no agri no rīta, kad jau ir gaišs.”

„Eiropā satiktie bēgļi mani satrauc”

Lai arī bieži dzirdami stāsti par svešo zemju iebraucēju neapmierinātību ar pabalstiem, apartamentiem un atsevišķu Eiropas valstu piedāvātajām izklaides iespējām, savukārt Mahers atklāj, ka viņu neapmierina vien tas, ko redzējis starp pašiem Eiropā satiktajiem bēgļiem: „Pēc savas pieredzes varu teikt, ka atrodoties ceļā starp bēgļiem, ārpus ģimenēm nav ciešs kontakts vai attiecības.

Taču Dānijā redzētais, no sarunām uzzinātais mani patiesi neapmierina. Nenoliegšu, ka daudz ir tādu, kurus nemaz neinteresē tas, ko par viņiem domā Eiropa. Viņi negrasās iesaistīties diskusijā ar Eiropas sabiedrību, vēstīt par sevi, nemaz nerunājot par mērķiem, profesionālo izaugsmi vai ambīcijām, kuru šai daļai nav. Daudzus tik tiešām interesē vien sekss un nauda. Personīgi es kājām šķērsoju 10 svešas valstis, lai tiktu pie iespējas sasniegt savu mērķi un nākotnē kļūt par pilotu.

Plāno mācīties dāņu valodu

Godīgi sakot, esmu pilnībā apmierināts ar paša iekārtoto dzīvi Dānijā. Mīlu savus jaunos draugus un apkārtējos – dāņi vispār ir ļoti draudzīgi!” stāsta Mahers, „No piedzīvotā ir atsevišķas lietas, ko nevaru aprakstīt ar vārdiem. Taču ceru, ka man ir izdevies nodot vismaz kaut kādu vēstījumu. Atmiņu un piedzīvojumu no šī mana dzīves posma ir patiesi daudz un netrūkst tādu, kuras man nekad neizdosies aizmirst. Saprotu, ka citiem grūti iztēloties šo pārdzīvojumu visās detaļās, taču man tas nozīmēja pārrakstīt savu likteni. Es teiktu, ka tā bija gandrīz vai atdzimšana.”

Tuvākajos jaunieša plānos ietilpst dāņu valodas apgūšana un iestāšanās aviācijas skolā.