Dainis Īvāns: "Ja nebūtu barikādes, mēs dzīvotu pabriesmīgā režīmā". VIDEO
Ja 1991.gadā nebūtu noorganizētas barikādes, lai aizstāvētu Latvijas brīvību, tad tagad mēs dzīvotu pabriesmīgā režīmā un varbūt latviski arī nemaz nerunātu, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns.
Viņš atklāja, ka barikāžu laikā esot pārsteigusi cilvēku mobilizācijas gatavība. "Neviens netika spiests uz barikādēm. Tā bija viņu brīva izvēle. Janvāru barikāžu laiks bija brīdis, kad nācijas vairākums izšķīrās par brīvību un eiropeismu," teica Īvāns.
"Janvāra barikādes bija brīdis, kas mainīja pasaules vēsturi. Pasaules līderu domas pēc barikādēm ļoti krasi mainījās pēc mums. Tas bija hibrīdkarš, ko Kremlis uzsāka. Kremļa pirmais mērķis bija panākt Informācijas blokādi," skaidroja Īvāns, norādot, ka 1991.gada notikumu laikā īpašu uzmanību Latvijas brīvības aizstāvji pievērsa informācijas izplatīšanai par notiekošo.
1991.gada barikādes notika no no 13.līdz 27.janvārim. Barikādes tika celtas dienu pēc tam, kad padomju armijas daļas un speciālās nozīmes vienības uzbruka Viļņas televīzijai, nogalinot 13 cilvēkus. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, izveidojot barikādes ap stratēģiskiem objektiem - Augstākās Padomes, Ministru Padomes, televīzijas ēkas un citiem.
20.janvārī pēc deviņiem vakarā sākās uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai. Gāja bojā pieci cilvēki – miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet vēlāk no gūtajiem ievainojumiem nomira arī kinooperators Gvido Zvaigzne.
Dienu iepriekš apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Cilvēku atmiņas par barikāžu laiku:
