Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja

Aptaujā secināts, ka politiskajām partijām neuzticas 82% Latvijas respondentu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada rudenī. Samazinājies arī to personu īpatsvars, kas neuzticas valdībai. Ja 2017.gada rudenī valdībai neuzticējās 64% aptaujāto, tad šobrīd tai neuzticas 58%.

Arī Saeimai augusi uzticība. Šobrīd parlamentam neuzticas 66% aptaujāto, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada rudenī.

Laika periodā no 2017.gada rudens nav vērojamas būtiskas izmaiņas Latvijas pilsoņu uzticēšanās līmenī dažādiem medijiem, proti, drukātajai presei uzticas 36%, radio - 62%, televīzijai - 58%, internetam - 34% un interneta sociālajiem tīkliem uzticas piektā daļa jeb 21% Latvijas pilsoņu. Augstu uzticību bauda policija un armija, attiecīgi 62% un 66% Latvijas respondentu tām uzticas.

Pieaugusi ir Latvijas pilsoņu apmierinātība ar to, kā Latvijā darbojas demokrātija. Kopumā 59% Latvijas pilsoņu atzīst, ka ir apmierināti ar to. Šāds rādītājs ir tikai nedaudz zemāks nekā apmierinātības rādītājs ES - 57%.

Kopš 2018.gada pavasara nav būtiski mainījusies Latvijas pilsoņu apmierinātība ar to, kā demokrātija darbojas ES, arī šogad ar to kopumā ir apmierināti 66% Latvijas pilsoņu. Arī eiropiešu apmierinātība ar to, kā demokrātija darbojas ES, ir palikusi nemainīga - šogad kopumā puse jeb 50% eiropiešu ar to ir apmierināti, secināts aptaujā.

Kopš 2018.gada pavasara nav mainījusies Latvijas pilsoņu informētība par ES un tās institūcijām, proti, absolūtais vairākums Latvijas pilsoņu atzīst, ka ir dzirdējuši par Eiropas Parlamentu (EP) - 92%, par Eiropas Komisiju (EK) - 86% un Eiropas Centrālo banku - 84%.

Salīdzinot ar 2017.gada rudeni, nav mainījies to Latvijas pilsoņu īpatsvars, pēc kuru domām viņi personīgi ir labi informēti par Eiropas jautājumiem - par tādiem sevi uzskata 46% Latvijas pilsoņu.

Savukārt 42% Latvijas pilsoņu ir pozitīvs priekšstats par ES. Līdzīgi kā 2018.gada pavasarī, arī 2018.gada rudenī Latvijas pilsoņu vērtējumā ES galvenokārt nozīmē brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas jebkur ES.

Lielākā daļa jeb 75% Latvijas pilsoņu piekrīt apgalvojumam, ka pasaulē tiek ņemts vērā ES viedoklis. Vairāk nekā puse jeb 56% pilsoņu piekrīt, ka globalizācija dod iespēju ekonomiskai izaugsmei.

Tikmēr 62% Latvijas pilsoņu nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijas nākotne būtu labāka, ja tā nebūtu ES dalībvalsts. Arī lielākā daļa jeb 61% eiropiešu nepiekrīt, ka viņu valsts nākotne būtu labāka, ja tā nebūtu ES dalībvalsts.

Runājot par pozitīvāko, ko devusi ES, Latvijas pilsoņi visbiežāk norādījuši brīvu cilvēku, preču un pakalpojumu kustību ES teritorijā. Tā norādījuši 67%. Eiropieši, runājot par pozitīvāko, ko devusi ES, visbiežāk ir norādījuši brīvu cilvēku, preču un pakalpojumu kustību ES teritorijā - 59% un mieru ES dalībvalstu vidū - 55%.

Pēc Latvijas pilsoņu domām, vērtības, kas vislabāk raksturo ES, ir cilvēktiesības - 45%, miers - 34%, personas brīvība - 29%, un demokrātija - 28%. ES pilsoņi visbiežāk kā vērtības, kas vislabāk raksturo ES, nosaukuši mieru - 42%, demokrātiju - 35% un cilvēktiesības - 34%.

Kaut arī gan Latvijas pilsoņu, gan ES dalībvalstu pilsoņu priekšstati par vērtībām, kas vislabāk raksturo ES, kopumā sakrīt, tomēr lielākā daļa jeb 64% Latvijas pilsoņu uzskata, ka ES dalībvalstis, domājot par kopējām vērtībām, ir atšķirīgas, secināts aptaujā.

Eirobarometra 90 aptauja Latvijā notika no 2018.gada 9. līdz 20.novembrim, un tās laikā tika aptaujāti 1000 Latvijas pilsoņu vecumā no 15 gadiem. Aptauju Latvijā veica pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar TNS".