Vietējo nežēlastībā krīt augsta ranga Skrundas amatpersona ar visai košu pagātni
Portāls Jauns.lv saņēma sūdzību vēstuli, kurā pausts sašutums par to, ka Skrundas novada domes izpilddirektors Guntis Putniņš joprojām ieņem amatu pašvaldībā par spīti tam, ka pret viņus šobrīd ierosināts kriminālprocess par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu. Izrādās, ka šī nebūt nav pirmā Putniņa ķibele ar likumu, taču par amatpersonu ziņo iedzīvotājs, kuram pašam ar vietējām varas iestādēm bijis ne viens vien konflikts.
“Šī e-pasta vēstule tapa, vairāku mēnešu garumā vērojot Skrundas novada Domes izpilddirektora rīcību un darbības, ignorējot un uzspļaujot ētikas normām un labas pārvaldības praksei [...]” raksta Raimonds Reinkops, piebilstot, ka ir “Skrundas pilsonis”. Vēstules autors apgalvo, ka pagājušajā vasarā pašvaldības izpilddirektors kādas “iedzeršanas laikā” esot piekāvis savas kaimiņienes znotu. “Pateicoties cietušā neatlaidībai”, par konkrēto incidentu esot ierosināts kriminālprocess, taču neapmierinoši esot tas, ka Putniņš joprojām turpinot ieņemt augsto amatu.
Kriminālprocess uzsākts, taču policijā vērsies arī pats Putniņš
Jauns.lv vērsās Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldē, lai noskaidrotu, vai ziņas par pret Putniņu uzsākto kriminālprocesu ir patiesība. VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova telefonsarunā apstiprināja, ka pret konkrēto amatpersonu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 130. panta 2. daļas (par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu). Likums paredz, ka par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saistībā ar Skrundas novada pašvaldības izpilddirektora gaitām atbildi sniedza arī pašvaldības pārstāvji. Uz lūgumu apstiprināt, vai Putniņš joprojām ieņem amatu pašvaldībā, kā arī skaidrot situāciju, Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Rozenfelde rakstiskā atbildē informēja, ka policijā ir vērsies pats Putniņš.
“Informējam, ka 2018. gadā Skrundas novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Putniņš Valsts policijai ir sniedzis visu nepieciešamo informāciju par fiziskas personas prettiesiskām (huligāniskām) darbībām savas ģimenes īpašuma daļā. Ņemot vērā visus apstākļus, Valsts policija savas kompetences ietvaros veiks pārbaudi un noskaidros notikušā apstākļus,” rakstīja pašvaldības pārstāve.
Telefonsarunā atkāroti lūdzot izskaidrot apstākļus saistībā ar kriminālprocesu pret pašu Putniņu, Rozenfelde apstiprināja, ka Putniņš joprojām ieņem amatu un pašreizējā situācija - īpaši tamdēļ, ka vaina vēl nav pierādīta - to neliedz darīt.
Abi ziņojumi policijai ir par vienu un to pašu incidentu saistībā ar kuru iesaistītās personas ziņojušas viena par otru. Jauns.lv sazinājās arī ar pašu Gunti Putniņu, lai lūgtu sīkāk komentēt gan pret viņu uzsākto kriminālprocesu, gan arī incidentu, kura dēļ viņš pats vērsies policijā.
No Putniņa teiktā izriet, ka persona, pret kuru viņš vērsies policijā, viņa īpašumā, esot alkohola reibumā, traucējusi viņam atpūsties ar ģimeni. Kriminālprocesu pret viņu pašu Putniņš telefonsarunas laikā nekomentēja, piebilstot, ka “par katru jau var uzrakstīt iesniegumu policijā” un ka policija veiks pārbaudes un visu noskaidros.
Pašvaldības policijas priekšnieka amatā pieķerts pie stūres dzērumā
Lai arī šobrīd nav skaidrs, kurš īsti varētu būt vainojams pie aprakstītajām nesaskaņām starp Skrundas novada pašvaldības izpilddirektoru un vārdā nenosaukto personu, jāpiemin, ka par Gunta Putniņa nedienām ar likumu mediji rakstījuši jau iepriekš.
Kurzemes reģionālais laikraksts “Kurzemes Vārds” 2010. gadā ziņoja, ka tā gada 17. aprīļa naktī Guntis Putniņš, kurš tolaik bijis Kuldīgas novada Pašvaldības policijas priekšnieks, pieķerts vadām savu “Audi” markas automobili alkohola reibumā.
Saskaņā ar medijos pausto, Putniņu tolaik uz ceļa apturēja pats VP Kurzemes reģiona pārvaldes satiksmes uzraudzības rotas komandieris un viņa izelpā tolaik konstatētas 1,04 promiles.
Kā “Kurzemes Vārdam” tolaik apliecināja VP pārstāvis, Putniņš atklājis savu amatu un identitāti, kad policisti sākuši sastādīt protokolu un nav “ne lūdzis, ne piedāvājis kaut ko sarunāt”. Viss esot noticis “kā paredz likums”.
Saistībā ar pārkāpumu tiesa Putniņam togad piesprieda piecas diennaktis aresta, 400 latu (569 eiro) naudassodu un vienu gadu ilgu aizliegumu sēsties pie stūres.
Kā 2010. gadā ziņoja “Kurzemes Vārds”, G.Putniņš tolaik Kuldīgas Novada domē darbojies arī Administratīvajā komisijā, kurā par dažādiem pārkāpumiem nosaka sodus citiem.
Par Skrundas novada pašvaldības izpilddirektoru Putniņš kļuva 2011. gada 24. oktobrī, kad viņu amatā apstiprināja novada domes ārkārtas sēdē. Toreizējā Skrundas novada pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga TV kanālam “TV Skrunda” pauda, ka Putniņš izraudzīts, jo vislabāk atbildis prasībām, kā arī dēļ viņa līdzšinējās pieredzes un pamanītā potenciāla.
Mediji vēstījuši arī par sašutušo “Skrundas pilsoni”
Tikmēr medijos nebūt netrūkst ziņu arī par Reinkopu, kurš sazinājās ar Jauns.lv saistībā ar Skrundā notiekošo.
Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadu laikraksts “Kurzemnieks” 2018. gada martā, rakstot par Skrundas novada pašvaldības ķibelēm saistībā ar nelegālajām izgāztuvēm, piemin arī Reinkopu, kurš “pašvaldības policijas redzeslokā jau sen nonācis un ar domi sakašķējies”.
Viņš esot saņēmis sodu par nesakoptu īpašumam pieguļošo teritoriju, taču tas atcelts, jo izrādījies, ka konkrētajos noteikumos nav bijis precīzi atrunāts, cik liela teritorija ir jākopj. Reinkops pēcāk ņēmies izpētīt pašvaldības īpašumiem un, kā ziņo laikraksts, atklājis “nesmukas vietas, tostarp divas nelegālās izgāztuves”, par kurām ziņojis Valsts vides dienestam.
Vides pārvalde domi nav sodījusi, taču tikuši nosprausti termiņi īpašumu sakopšanai. Solījumus to izdarīt un pateicības par iedzīvotāju vērību medijam sniedza Guntis Putniņš.
Arī uzticami avoti no Kuldīgas portālam Jauns.lv apgalvoja, ka konkrētais iedzīvotājs jau izsenis un regulāri “meklējot kašķi” ar pašvaldību.
Senākā internetā atrodamā “Kurzemnieka” publikācija, kurā ziņots par R. Reinkopa nonākšanu likumsargu redzeslokā ir no 1999. gada. Telefonsarunā Reinkops skaidro, ka tolaik, teju pirms divdesmit gadiem, policija par viņu interesējusies saistībā ar iespējamu degvielas zagšanu, taču “nekas neesot ticis pierādīts”. Viņš pats nenoliedz, ka konflikti ar vietējām institūcijām rodoties gana bieži.
