Daudzi iedzīvotāji, sniedzot deklarācijas, nepatīkami pārsteigti par nodokļu parādiem

"Gada ienākumu deklarāciju kontekstā viens no jautājumiem, kas nonācis sabiedrības intereses epicentrā, saistīts ar nodokļa piemaksu vai pārmaksu. Vairumā gadījumu sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem palīdz salīdzinoši nesenais jauninājums, kurš VID konsultantam ļauj identificēt zvanītāju, ja tas telefona sarunas laikā atver savu elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontu un nosauc ekrānā redzamo kodu," skaidroja VID.

Tomēr, ja atbildi neizdodas sniegt operatīvi, ikvienam cilvēkam ir iespēja uzdot savu jautājumu turpat EDS - rakstiski sadaļā "Sarakste ar VID". Tad viņš saņems individuālu, rakstisku atbildi.

Informatīvu ieskatu par to, kāpēc veidojas nodokļu piemaksa vai pārmaksa, var gūt arī iepazīstoties ar VID publicētajiem materiāliem interneta vietnē "www.vid.gov.lv", speciāli izveidotajā sadaļā "Kā un kāpēc šogad iesniegt gada ienākumu deklarāciju?".

Gadījumos, kad darba ņēmēju ienākumi pērn bijuši mainīgi, un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, kad 2018.gada laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav samaksāts pilnā apmērā un 2019.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodoklis jāpiemaksā.

Patlaban VID vēl nav precīzas informācijas, cik cilvēkiem šāds nodokļu parāds varētu būt izveidojies, taču aptuvenas aplēses liecina, ka tie varētu būt līdz pat 60 000 darba ņēmēju.

Pagājušajā gadā īstenotās nodokļu reformas ietvaros Latvijā tika ieviesta progresivitāte nodokļu politikā. Tas nozīmē, ka kopš 2018.gada IIN likmi (20% vai 23%) piemēro atbilstoši saņemtajiem ienākumiem, bet neapliekamo minimumu VID katram algas saņēmējam prognozē individuāli, divreiz gadā.

Nesamaksāto nodokļu starpība var rasties personām, kuras 2017.gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai kurām nav bijuši ienākumi, piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, personas, kuras tikai nesen uzsākušas darba gaitas), personas, kurām ir vairāki ienākumu avoti (papildus darba algai saņem arī autoratlīdzības vai pensiju) un personas, kuras ir mainījušas darbu.

Ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī IIN likme ir 20%, bet tai ienākumu daļai, kas pārsniedz šo summu, IIN likme ir 23%. Piemēram, ja darba ņēmēja bruto alga ir 1690 eiro, tad algas daļai 1667 eiro apmērā piemēro 20% IIN, bet atlikušajai algas daļai 23 eiro apmērā piemēros 23% IIN.

Situācija, kad nodoklis par pagājušo gadu būs jāpiemaksā, var rasties tad, ja darba ņēmējs ir strādājis vairākos darbos un katrā atsevišķi ienākumi nav pārsnieguši 1667 eiro, tāpēc maksāta 20% IIN likme, bet kopējie gada ienākumi ir lielāki par 20 004 eiro. Attiecīgi no tās summas, kas pārsniedz šo slieksni, nebija ieturēta 23% IIN likme. Šādā gadījumā personai ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un samaksāt starpību.

Tāpat kopš pagājušā gada divas reizes gadā VID prognozē individuālu neapliekamo minimumu, ņemot vērā iepriekšējā pusgadā saņemtā ienākuma apmēru. Prognozētais neapliekamais minimums ļauj uzreiz noteikt neapliekamo summu, par kuru IIN netiek ieturēts katru mēnesi. Uzzināt prognozēto neapliekamo minimumu var Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) algas nodokļa grāmatiņā. Prognozētais neapliekamais minimums var ietekmēt tos darba ņēmējus, kuru ienākumi ir mainīgi un atšķiras no iepriekšējā gada.

VID prognozētā neapliekamā minimuma dēļ riski var būt arī tādām personām, kuras tikai 2018. gadā uzsākušas darba gaitas un iepriekš nav strādājušas, attiecīgi VID nav informācijas par viņu ienākumiem. Šādām personām pēc likuma tiek prognozēts neapliekamais minimums minimālā apmērā. Vēl nodokļu piemaksa var veidoties, piemēram, jaunajām māmiņām, kuras tikko atsākušas darba gaitas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, ko var iesniegt no 1.marta, varēs uzzināt, vai izveidojies nodokļu parāds. Ja deklarācija nebūs iesniegta, VID par izveidojušos nodokļu parādu informēs elektroniski vai pa pastu. Nodokļa starpība būs jāsamaksā līdz 17.jūnijam, ja parāda summa pārsniegs 640 eiro, tad to varēs sadalīt vairākos maksājumos.

Lai tāda situācija vairs nerastos, darba ņēmējs var lūgt VID vispār nepiemērot neapliekamo minimumu un maksāt 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli - tad valsts pēc tam atmaksās pārmaksāto nodokli.