Pēc sievas nāves pensionārs Andris nonāk neapskaužamā situācijā - izsolē tirgo pusi no viņa vienistabas dzīvokļa

Andris Ripps pastāstīja: „Ar savu sievu Mārīti apprecējos 1999. gadā un abi līdz 2015. gadam, kad sieva aizgāja mūžībā, saticīgi dzīvojām uz viņas vārda noformētā vienistabas dzīvoklī Jūrmalā, Tallinas ielā 9. Mums abiem kopīgu bērnu nebija (Mārītei bija dēls no iepriekšējās laulības)”.

„Kam man te vēl kāda vecenīte?”

„Sieva smagi saslima, nomira un neatstāja testamentu. Viņa jau man teica – aiziesim pie notāra un pārformēsim dzīvokli uz tava vārda, bet es viņu no tā atrunāju. Kad viņai palika jau pavisam slikti, ar notāru negribēju uzbāzties, tad iznāktu tā, ka es, vēlēdamies pārrakstīt dzīvokli uz sava vārda, it kā vēlētos, lai viņa ātrāk no šīs pasaules aizietu. Tas nebūtu smuki... Teicu – labi un saticīgi dzīvojam, kas vainas tāpat?"

"Bet, kas varēja iedomāties, ka tagad pienāks pavisam savādāki laiki. Mārītes dēls Aigars bija paņēmis aizdevumu savam biznesam, iespaidīgu summu no SIA "Varene" - 12 369 eiro, bet no "Cido grupas" – 2246 eiro. Viņam ar biznesu negāja, aizdevumu neatdeva un nu tiesu izpildītājs izliks izsolē viņa mantu. Vienīgais, kas viņam oficiāli pieder ir viena puse no vienistabas dzīvokļa, kurā dzīvoju."

"Pēc Mārītes nāves vienistabas dzīvoklis vienādās daļās īpašumā pārgāja neatraidāmajiem mantiniekiem - man un Mārītes dēlam Aigaram, katram 1/2 domājamā daļa no dzīvokļa. Man jau teica, ka varētu pierādīt, ka dzīvoklis pieder man, ja būtu dzīvokļa pirkuma dokumenti, čeki par tajā ieguldīto remontu un tamlīdzīgi. Bet, kas to būtu domājis, ka vairāk nekā 15 gadus man būtu jākrāj visi čeki un maksājumu dokumenti?"

"Man nav naudas, lai izpirktu šo vienu pusi no dzīvokļa, labi ja kontā ir kādi pārsimts eiro (dzīvokļa kadastrālā vērtība ir 9840 eiro, puses – 4920 eiro). Prasu Andrim, kur tad es pats palikšu, bet viņš tik atsmej: „Ieliks kādu vecenīti un jūs varēsiet kopā dzīvot?” Kam man te vēl kāda vecenīte?!"

"Tā nu man rodas jautājumi: vai izsolē var izlikt vienistabas dzīvokļa 1/2 domājamo daļu, kurā tā īpašnieks nav deklarēts, bet kurā dzīvoju tikai es? Jāpiebilst, ka Aigars kopš 2015. gada nav maksājis ne komunālos, ne apsaimniekošanas rēķinus – apmēram 90 eiro mēnesī, ne nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas ir ap 10 eiro gadā. Ja kāds nopirks šo 1/2 Aigaram piederošo daļu, kur tad palikšu es? Vai man būs dzīvoklī jālaiž svešs cilvēks? Vai es varu noprotestēt šo izsoli?"

"Mēģināju satikties ar zvērināto tiesu izpildītāju, kas rīkos izsoli, bet man tikai telefoniski atbildēja – tāds ir likums, neko nevar darīt...," savu sāpi atklāja Andris Ripps.

Dzīvokli pārdos tik un tā

Mg. philol., Dr. iur. Gundega Miķelsone, zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā "Centrs", maksātnespējas procesa administratore, skaidroja:

„Izsolē var pārdot jebkādu parādniekam piederošu nekustamo īpašumu, arī nekustamā īpašuma domājamo daļu (domājamās daļas). Apstāklim, ka īpašnieks nav savā īpašumā deklarēts un tur nedzīvo, nav nekādas nozīmes."

"Ja Aigaram piederošo daļu nopirks cita persona, tā būs tāds pats īpašnieks kā Andris. Tādēļ viņam ar jauno īpašnieku kopīgi būs jāizlemj, ko ar īpašumu darīt tālāk, kā to lietot, un tā tālāk."

"Lai par kaut ko sūdzētos, ir jākonstatē pārkāpums. Tas, ka Aigars kopš 2015. gada par šo dzīvokli nav maksājis ne NĪN, ne uzturēšanas izdevumus, izsoles tiesiskumu neietekmē. Turklāt pat tajā gadījumā, ja pārkāpums patiešām ir konstatēts, pirms iesniegt sūdzību, jāsaprot, kādu mērķi gribat sasniegt. No Andra stāsta noprotu, ka viņš vēlas dzīvokli saglabāt sev. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešams piedalīties izsolē un nosolīt Aigaram piederošo 1/2 domājamo daļu no dzīvokļa. Ja tas neizdodas, vēl ir iespēja par savstarpēji izdevīgu risinājumu vienoties ar jauno īpašnieku."

Likumisku šķēršļu izsolei nav

Guna Berlande, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore,piebilda: „Problēmas cēlonis, pēc visa spriežot, ir savulaik neatrisinātas mantiskās attiecības starp laulātajiem, kuru rezultātā Andris ir kļuvis par vienu no diviem kopīpašniekiem dzīvoklim, kurā viņš dzīvo."

"Saskaņā ar Civilprocesa likuma 570. panta pirmo daļu, lai piedzītu personas nesamaksātos parādus, piedziņu atļauts vērst arī uz šīs personas daļu kopīpašumā. Tādējādi likums pieļauj pārdot izsolē parādniekam piederošo 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Vēl jo vairāk, ja parādniekam nav citas mantas vai ienākumu, uz ko būtu iespējams vērst piedziņu. Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Katru konkrēto nekustamo īpašumu novērtē sertificēts vērtētājs."

"Tas, ka parādnieks dzīvoklī nav deklarēts un tajā reāli nedzīvo, nav šķērslis ne viņa kopīpašuma daļas pārdošanai izsolē, ne arī šķērslis jaunajam ieguvējam deklarēt šajā īpašumā savu dzīvesvietu. Tāpat jaunais ieguvējs var uzstāt arī uz savām tiesībām reāli lietot savu daļu, proti, tiesībām dzīvot dzīvoklī."

"Saskaņā ar Civilprocesa likuma 617. pantu ieinteresētā persona desmit dienu laikā no izsoles noslēguma dienas var iesniegt tiesā sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vērš uzmanību, ka nekas no problēmas izklāstā minētā pats par sevi nav uzskatāms par pamatu atzīt izsoli par spēkā neesošu."

"Andris savā īpašumā Aigaram piederošo dzīvokļa daļu var iegūt vai nu, nosolot to izsolē, vai, ja izsole tiks atzīta par nenotikušu, - izmantojot Civilprocesa likuma 615. pantā noteiktās kopīpašnieka tiesības paturēt izsolē nenosolīto īpašumu par nenotikušās izsoles sākumcenu."

Tiesā var prasīt kopīpašuma izbeigšanu

Santa Terjohina, zvērināta notāre Jūrmalā, skaidro: „Protestēt vai iebilst pret izsoli Andris nevar, jo šī izsole tiek veikta pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ar kuru ir nolemts piedzīt no parādnieka saistības un noteikt šo saistību piespiedu izpildi. Andrim ir tiesības piedalīties izsolē un nopirkt par izsolē noteikto maksu parādniekam Aigaram piederošo daļu."

"Runājot par to, kas notiks, ja kāds nopirks šo 1/2 Aigaram piederošo daļu – neskatoties uz to, ka to izsolē iegādāsies cits cilvēks, Andris ir tiesīgs dzīvot šajā dzīvoklī, jo viņam arī pieder daļa no tā. Protams, Andrim būs jālaiž šinī dzīvoklī arī tā persona, kas būs izsoles ceļā iegādājusies Aigara daļu. Taču vienmēr pastāv iespēja labprātīgi vienoties! Piemēram, Andris var vienoties ar otro īpašnieku, ka tas par saprātīgu maksu atpērk no Andra viņam piederošo daļu. Par kopīpašuma attiecību izbeigšanas iespējām, ja abas puses to vēlas, var konsultēties pie zvērināta notāra. Ja nav iespējams šādi vienoties, tad jebkuram no īpašniekiem ir tiesības celt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu (bet šai gadījumā visa īpašuma ieguvējam otram jāizmaksā jauniegūtās īpašuma daļas vērtība, kā to būs noteicis neatkarīgais īpašumu vērtētājs – red.)."