Pētījums: nodokļu reformas rezultātā pieaudzis nodokļu slogs ģimenēm ar bērniem
Nodokļu reformas rezultātā pieaudzis nodokļu slogs personām ar apgādājamajiem, secināts pētījumā "Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā".
Ja 2017.gadā ieturētie nodokļi pret vidējo bruto atalgojumu personai bez apgādājamajiem bija 29,46%, tad pērn šis apmērs samazinājies līdz 28,8%. Tikmēr, palielinoties apgādājamo skaitam, palielinājies nodokļu slogs, salīdzinot ar 2017.gadu, proti, ja personai ar vienu vai diviem apgādājamajiem nodokļu slogs nedaudz samazinājies, tad personām ar trim un vairāk nodokļu slogs pieaug. Piemēram, 2017.gadā personai ar četriem apgādājamajiem ieturētie nodokļi pret vidējo bruto atalgojumu bija 10,5%, bet 2018.gadā - jau 11,02%.
Pētnieki norāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam nodokļu slogs personām bez apgādājamajiem auga, bet 2018.gadā samazinājās līdz 2015.gada līmenim. Attiecīgas tendences var ieraudzīt arī personām ar vienu un diviem apgādājamajiem. Savukārt personām ar trim apgādājamajiem nodokļu slogs stabili auga, bet, ja apgādājamo skaits ir no četri līdz seši, laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam rādītājs nemainījās, bet 2018.gadā pieauga.
Pētījumā pausts, ka kopumā nodokļu sloga pieaugumu personām ar apgādājamajiem nevar vērtēt pozitīvi, īpaši gadījumos ar lielu apgādājamo skaitu un uz tā fona, ka personām ar mazāku apgādājamo skaitu 2018.gadā nodokļu slogs nedaudz samazinājās, bet ar trim līdz sešiem apgādājamajiem - pieauga.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka nodokļu sloga aprēķini attiecībā uz mediānas atalgojumu nevienai grupai nerāda samazinājumu, 2015.-2018.gadā tas pieauga visiem, turklāt visbūtiskāk tieši personām ar diviem un trim apgādājamajiem. Šāda attīstība arī novērtējama negatīvi, uzsver pētnieki.
Pētījuma autori norāda, ka no 2018.gada, palielinot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmei par procentpunktu, arī minimālais ieturamo nodokļu slogs palielinājās no 10,5% uz 11%. Tas arī nozīmē, ka, ja personai neveidojas ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekams ienākums, ieturamo nodokļu slogs pieauga. Turklāt šāda situācija veidojoties pie maziem ienākumiem.
Pētījumu par jaunās nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas nodokļu maksātājiem veica Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniecēm Līgu Leitāni, Larisu Buli un Kristīni Rozīti.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai nodokļu reforma ar izmaiņām neapliekamā minimuma, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanā palielina cilvēku ienākumus un mazina nevienlīdzību. Pētījums deva iespēju apzināt problēmas, novērtēt esošās normas un piedāvāt risinājumus nodokļa piemērošanas uzlabošanai.
Pētījuma rezultātā tika sniegtas arī vairākas rekomendācijas, kas var uzlabot pašreizējo situāciju nodokļu reformas jautājumos, kā, piemēram, jāizskata attaisnoto izdevumu un atvieglojumu paplašināšanas iespējas, jānodrošina iespēju nodokļa atlaides piemērot brīdī, kad veidojas attaisnotie izdevumi un gadījumos, kad persona nevar piemērot atvieglojumu par apgādājamo, radīt kompensējošo mehānismu vienlīdzības nodrošināšanai.
