LNT: eiroskeptiķi gatavojas triumfam Eiroparlamenta vēlēšanās
Pirms pavasara beigās gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām dalībvalstīs ar nepieredzētu skaļumu dzirdami saukļi par līdzšinējās Eiropas Savienības (ES) varas elites nomaiņu, un eiroskeptiskie spēki gatavojas labiem panākumiem vēlēšanās. Tam var būt jūtama ietekme uz ES un Latviju, kuras nākotnei daudzi svarīgi jautājumi tiek izlemti Briselē un Strasbūrā, reportāžā no Eiropas Parlamenta Strasbūrā vēstī raidījums "LNT Top 10".
Iepriekšējās EP vēlēšanas notika pirms pieciem gadiem. Kopš tā laika savienību satricinājusi bēgļu krīze, virkne džihādistu teroraktu, "Brexit" un dažādas jaunas protesta kustības kā Francijas "dzeltenās vestes". Vairākās valstīs– Polijā, Ungārijā, Austrijā, Itālijā – pie varas nākuši politiķi, kuri ir skeptiski pret līdzšinējo ES attīstību. Tāpēc saukļi par līdzšinējās Eiropas varas elites nomaiņu pirms pavasarī gaidāmajām EP vēlēšanām virknē dalībvalstu izskan ar vēl nepieredzētu skaļumu.
Tikmēr līdz šim dominējošās partijas EP – Eiropas Tautas partija un Eiropas sociālisti – gandrīz vienā balsī uzsver, ka nacionālisma pieņemšanās spēkā vērtējama negatīvi. "Nākamajās vēlēšanās būs diskusijas starp tiem, kas saka, ka mums vajag atgriezties pie savām nacionālajām robežām, piedāvās šādus neīstus risinājumus. It kā mēs varētu labāk atrisināt savas problēmas, ja būsim šķirti," LNT raidījumam norāda Eiropas Sociālistu frakcijas EP deputāts no Portugāles Pedro Silva Pereira.
Un, lai gan sociālisti ir pirms vēlēšanām ir galvenie konkurenti, Eiropas Tautas partijas kandidāts uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu Vēbers intervijā LNT uzsver, ka pēc vēlēšanām redz viņus kā sabiedrotos – līdzīgi kā tas bijis līdz šim: "Mēs [Eiropas Tautas partija] esam partija, kas izveidoja to Eiropas Savienību, ko mēs redzam šodien. Un, kad mēs tagad domājam par saviem nākamo piecu gadu mērķiem, mums ir skaidrs, ka gribam strādāt kopā ar līdzīgi domājošajiem politiskajiem spēkiem. Kuri arī vēlas stiprināt Eiropas Savienību."
"Mums ir skaidri priekšlikumi. Mēs sakām, piemēram, ka Turcija nedrīkst kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Mēs atbalstām stingru robežu aizsardzību, nelegālajai migrācijai jādara gals. Mēs uzskatām arī, ka grūdienu vajag Eiropas ekonomikai," savus mērķus raksturo EK prezidenta amata kandidāts Vēbers.
Tikmēr spēkā pieņemsas politiskais virziens, kas Eiropas Savienības pieaugošo ietekmi vērtē kritisiki. Labējā spārna EP deputāts no Dānijas Anderss Vistisens LNT pauž bažas par to, ka pēc "Brexit" ES aizvien vairāk atņems varu nacionālajām valstīm. "Man ir bažas, ka Vācija un Francija, - kas grib redzēt federālu Eiropu, tādas kā Eiropas Savienotās Valstis, - gūs virsroku. Briti līdz šim bija piebremzējuši šo federālisma dienaskārtību. Kad viņi būs prom, mēs redzēsim tālāku integrāciju un mazākas iespējas nacionālajām valstīm pārvaldīt sevi pašām," uzsver Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas pārstāvis Vistisens.
Vienlaikus labējā spārna parlamentārietis pievienojas tiem, kas EP vēlēšanās prognozē panākumus labējiem spēkiem, un vājus rezultātus līdz šim dominējošajām EP grupām. "Izskatās, ka Eiropas Tautas partijas vietu skaits būtiski samazināsies. Sociālistu rezultāts samazināsies vēl vairāk. Un mēs redzēsim relatīvi daudz labējo politiķu ievēlēšanu. Un tam būs efekts. Viņi kļūs par daudz dominējošāku faktoru, ja izdosies apvienoties nedaudz vairāk nekā pašlaik."
Ja pēc vēlēšanām eiroskeptiskie spēki, kurus konkurenti kritizē kā vienkārši populistus, izveidotu kopīgu frakciju, tad kopā viņi varētu kļūt par EP lielāko politisko grupu. Tas varētu būtiski sarežģīt vienošanos par strīdīgiem jautājumiem, kas būtu vērsti uz ES lomas palielināšanu dažādās jomās, norāda "LNT Top 10". Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka eiroskeptiķi bieži nespēj atrast kopīgu valodu, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai viņi spēs vienoties veidot kopīgu politisko grupu.