Veselības inspekcija izplata paziņojumu cilvēkiem, kuri dzīvo plūdu skartajās teritorijās
Veselības inspekcija (VI) aicina iedzīvotājus plūdu skartajās teritorijās arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni, aģentūra LETA uzzināja iestādē.
Tā kā lielā Latvijas daļā sniega kušanas rezultātā jau sākas vai drīzumā sāksies pavasara pali, radot plūdu apdraudējumu, VI aicina plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei. Plūdu draudu gadījumā iedzīvotājiem jānodrošinās ar ūdens krājumiem, bet uzturā ieteicams lietot vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni.
Kā norādīja inspekcijā, pirms plūdiem jāveic pasākumi, kas mazinās iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsūknē notekūdeņu bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskās vielas.
VI uzsvēra, ka plūdu laikā akās var būt ieplūduši virszemes, arī kanalizācijas ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju - holeras, vēdertīfa, dizentērijas, kā arī poliomielīta un vīrusa hepatīta A - izraisītājiem. Tikpat bīstamas ir peļu, žurku un citu grauzēju izplatītās leptospiroze un jersinioze, tāpēc VI aicina iedzīvotājus plūdu skartajās teritorijās arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.
Inspekcijā uzsvēra, ka pēc plūdu seku novēršanas nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšanu un dezinfekciju. Akas ūdens pārbaude jāveic pašiem iedzīvotājiem, tomēr, ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas vai fekālais piesārņojums, ieteicams veikt ūdens analīzes laboratorijā.
Ja dzeramais ūdens tiek piegādāts no centralizētajām ūdensapgādes sistēmām, pēc VI paustā, pirms dzeramā ūdens apgādes atjaunošanas ūdens piegādātājiem jānodrošina kontroles paraugu noņemšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību pastāvošajām prasībām pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem. Centralizētajām ūdensapgādes sistēmām tiek veikta arī valsts uzraudzība un kontrole, tostarp monitorings, atgādina VI.
VI uzsvēra, ka, rūpējoties par sabiedrības veselību, atbildīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā laboratorijā, kura ir akreditēta dzeramā ūdens testēšanas jomā. Savukārt VI speciālisti var piedāvāt iegūto testēšanas rezultātu izvērtēšanu, nosakot, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams uzturā.
Ja tomēr, neskatoties uz preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, VI aicina nekavējoties konsultēties ar ārstu.
Kā ziņots, iepriekšējo silto dienu ietekmē vairākās Latvijas upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās. Pašreizējā sala dēļ lielākajā daļā upju tuvākajās dienās gaidāms pakāpenisks ūdens līmeņa kritums, vien atsevišķos upju posmos iespējams straujš kāpums ledus iešanas dēļ.
LVĢMC brīdina, ka Ogres upes lejtecē iespējamas krasas ūdens līmeņa svārstības un iespējama plašāka palieņu applūšana pie Lielupes.