Bļitkotājs Modris: "Labs ziemas makšķerētājs pats jūt, kad uz ledus kāpt nedrīkst"

Sods par atrašanos uz ledus bīstamajā periodā ir līdz 71 eiro, bet, ja glābšanas darbos ir iesaistīti pašvaldības vai valsts glābšanas dienesti, tad sods palielinās no 142 līdz 350 eiro.

Drošs ledus ir tikai pilsētas slidotavās, ironizē glābēji. Taču tajās nevar ķert zivis, piebilst zemledus makšķernieki. Mainīgo laika apstākļu dēļ patlaban Rīgas pilsētas publiskajās ūdenstilpnēs noteikts paaugstinātas ledus bīstamības periods. Tas nozīmē, ka uz ledus atrasties aizliegts, izņemot 15 konkrētas ūdenstilpnes.

Katru dienu Rīgas pašvaldības policija veic ūdenstilpņu apsekošanu, ieskaitot ledus biezuma mērījumus.

"Šo informāciju nosūtām uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kas nosaka ledus bīstamību vai drošumu, tad viņi mums sūta atbildes informāciju, pēc kā Rīgas izpilddirektors izdod konkrēto rīkojumu," stāstīja Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors Pēteris Panovs.

Visa informācija tiek publicēta Rīgas pašvaldības mājas lapā. Piemēram, atrasties uz ledus Ķīšezerā drīkst 300 metrus no krasta līnijas.

Aptaujātie makšķernieki zina, kur šajās dienās uzturēties drīkst. Viens izlasījis par to internetā, cits uzzinājis, piezvanot uz pašvaldības policiju, jo neviens sodus maksāt negrib.

Savukārt viedokļi par to, vai sodi vajadzīgi, ir atšķirīgi. Zemledus makšķernieks Ivans tos atbalsta, bet piebilst, ka makšķerniekiem arī pašiem jādomā ar galvu. Savukārt Modris sodus par atrašanos uz nedrošā ledus neatbalsta, jo uzskata, ka labs ziemas makšķerēšanas piekritējs jūt pats, kad uz ledus kāpt nedrīkst.

Pēdējo piecu gadu laikā ziemas periodā izglābti  87 cilvēki, bet noslīkuši 69. Tiesa gan, ne visos šajos gadījumos noslīkušie ir ielūzuši tieši ledū. Pēdējo divu mēnešu laikā Latvijā noslīkuši divi cilvēki, bet sešus izdevies izglābt.