Saeima nolemj, ka turpmāk par eiro viltošanu būs bargāki sodi

Tas nepieciešams, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) Padomes direktīvas - vienu par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, bet otru par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, iepriekš pavēstīja TM.

Direktīvu mērķis ir visas ES interesēs vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt eiro autentiskumu. Līdz ar to ar grozījumiem Krimināllikumā ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret valūtas viltošanu, uzlabotu šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu.

Noteikta kriminālatbildība arī par iekārtas, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu, kas pielāgoti Latvijā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudaszīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu. Tāpat noteikta kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu neatkarīgi no nolūka.

Tāpat trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", nosakot smagu seku pazīmes attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulācijām finanšu tirgos. Apstiprinātās izmaiņas Krimināllikumā nosaka kriminālsodus par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulāciju.

Ja ar šādu nodarījumu būs radītas smagas sekas, varēs noteikt brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja noziegums būs izdarīts organizētā grupā, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Tāpat no viena līdz diviem gadiem palielināts maksimālais sods par finanšu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu.

Ņemot vērā Saeimā virzīto likumprojektu "Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums", kas paredz Latvijai tiesības noteikt nacionālās sankcijas, Krimināllikumā ietverta arī atbildība par nacionālo sankciju neievērošanu, informēja Preses dienestā.

Pieņemtie grozījumi nosaka, ka par nacionālo sankciju pārkāpšanu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja sankciju pārkāpšana radījusi būtisku kaitējumu vai to veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai valsts amatpersona, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pieciem gadiem.

Parlamentam pats nacionālo sankciju likumprojekts gan vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.