Māte par sava dēla nāvi uzzina tikai dienu pirms viņa kremācijas - 47 dienas pēc nāves Stradiņa slimnīcā
Ingrīda Rītiņa par sava 42 gadus vecā dēla Ervīna Stankes nāvi uzzināja tikai 47 dienas pēc viņa nāves slimnīcā, dienu pirms viņa kremācijas, kaut gan vecāki policijā iesniegumu par dēla pazušanu bija uzrakstījuši gandrīz pirms četrām nedēļām un dēls nebija vis nomiris kaut kur pažobelē, bet gan Stradiņa slimnīcā, viņa vārds bija visiem zināms un mirstīgās atliekas nogādātas morgā.
Ervīns Stanke pagājušā gada 20. aprīlī nonāca Stradiņa slimnīcā, vēsta LTV raidījums „4. studija”. 42 gadus veco vīrieti slimnīcā nogādāja neatliekamā medicīniskā palīdzība, viņu atveda no ielas, ar augstu temperatūru. Vīrietim diagnosticēja pneimoniju, viņš bija ļoti novājināts. Stradiņos Ervīns Stanke mira 3. maijā.
„Medmāsas teica, ka viņš pie samaņas esot bijis ļoti īsu laiku, pie viņa bija personu apliecinoši dokumenti. Viņš nebija bezpajumtnieks vai cilvēks ar nezināmu uzvārdu,” raidījumam stāstīja Ingrīda Rītiņa. Mirušā māte, zinot, ka dēlam ir problēmas privātajā dzīvē, nospriedusi – ja jau neceļ telefona klausuli, tad jau nolēmis pabūt viens, sakārtot domas. Māte pat nevarēja iedomāties, ka dēls slimnīcā cīnās par dzīvību.
Ģimene 24. maijā, tātad 21 dienu pēc tam, kad Ervīna mirstīgās atliekas jau atradās morgā, uzrakstīja iesniegumu policijā, lūdzot palīdzību bez vēsts pazudušas personas meklēšanā. Policija informēja, ka starp mirušajiem Ervīna Stankes nav. Un tikai 19. jūnijā, tātad - 47 dienas pēc Ervīna nāves, māte saņēma ziņu – dēls tomēr miris. “Policija to uzzināja no apbedīšanas biroja, tāpēc, ka bija iestājies brīdis, kad vajadzēja kremēt, kad mirstīgo atlieku procesu vajag pabeigt,” stāstīja Ervīna māte.
“Telefoniski sazinoties ar ārstniecības iestādēm, informācija par vīrieti netika saņemta, jo, iespējams, vīrietis tobrīd atradies kādā no privātajiem morgiem. 28. maijā tika ierosināta meklēšanas lieta. 29. maijā veiktas izdrukas no Personu datu pārlūka, kur redzams, ka bezvēsts pazudušais vīrietis skaitās kā dzīva persona, bet 2018. gada 19. jūnijā, veicot papildus izdrukas no Personu datu pārlūka, bija redzams, ka bezvēsts pazudušais vīrietis skaitās miris kopš 2018. gada 3. maija,” skaidroja policijā.
“Iestājoties slimnīcā, pacients norāda personas, ar kurām sazināties ārstniecības procesā. Protams, Pacientu tiesību likums paredz pacienta tiesības saņemt ģimenes atbalstu. Ja pacientam nav tādas vēlēšanās, slimnīcai nav pienākuma meklēt radiniekus,” skaidroja slimnīcas juriste Ingūna Rušeniece.
“Šajā gadījumā iznāca tā, ka te ir cilvēciskais faktors nostrādājis. Tādā veidā, ka pacienta pēdējā informācija bija, ka viņam nav kontakta ar piederīgajiem un viņš dzīvo patversmē, un ārsts ir uzrakstījis pataloģiskajai izmeklēšanai – nav piederīgo. Pēc pacienta vārdiem - man neviena nav, es dzīvoju patversmē,” skaidroja juriste. Un pēc šī ieraksta slimnīca to pieļāva kā faktu.
Tagad par notikušo ir ierosināta disciplinārlieta. Ja māte nebūtu uzgājusi sava dēla mirstīgās atliekas, viņam būtu liegta arī pienācīga apbedīšana un viņš tagad atdusētos bezpiederīgo kapu nodalījumā Jaunciemā.
