Cipule: NMPD darbinieku atalgojums šogad pieaugs tikai par 18,6%
Kaut arī šogad mediķu atalgojums pieaugs vidēji par 20%, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku atalgojums pieaugs tikai par 18,6%, šodien žurnālistiem atzina dienesta direktore Liene Cipule.
Viņa skaidroja, ka pērn deputāti lēma novirzīt 8,3 miljonu eiro NMPD darbinieku atalgojumam, kas arī ir finansējums, ar ko NMPD darbinieku atalgojums tiks palielināts par 18,6%.
Cipule sacīja, ka, lai palielinātu darbinieku atalgojumu par 20%, būtu nepieciešams lielāks finansējums, proti, vēl apmēram 600 000 eiro.
Cipule uzskata, ka nepieciešamas sarunas par to, vai dienestam varētu būt īpašāki nosacījumi saistībā ar piemaksām par risku vai, iespējams, varētu paredzēt kādu atšķirīgu atalgojuma veidošanas kārtību no slimnīcu mediķiem, jo patlaban NMPD atalgojuma ziņā nevar konkurēt ar slimnīcu uzņemšanas nodaļām.
Vienlaikus Cipule norādīja, ka šogad atalgojuma palielinājumu saņems arī brigāžu transportlīdzekļu vadītāji. Tas saistīts ar pērn veiktajiem grozījumiem normatīvos, kas ļauj arī viņiem palielināt atalgojumu tāpat kā mediķiem.
Dienesta vadītāja sacīja, ka arī no šī gada plānotais atalgojuma pieaugums nav pietiekams, lai NMPD strādājošo algas varētu būt konkurētspējīgas darba tirgū, turklāt, ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, dienestam nav izdevies samazināt arī darbinieku noslodzi, kas arī bija viens no iemesliem, ko mediķi norādījuši savos atlūgumos NMPD.
Kā ziņots, patlaban NMPD pārtraucis 9.novembrī Rīgas reģionālajā centrā izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju. Tas saistīts ar operatīvās situācijas stabilizēšanu, kā arī darbinieku aizplūšanas mazināšanos. "Esošo ierobežoto mediķu resursu apstākļos, pārorganizējot izsaukumu pieņemšanas procesu un brigāžu darbu, šobrīd dienests nodrošina savu pamatfunkciju - dzīvībai apdraudošu situāciju risināšanu," sacīja Cipule, kura gan piebilda, ka cilvēkresursu krīze dienestā nav beigusies. Darbinieku "masveida aizplūšana" gan pagaidām esot apturēta.
Cipule ārkārtas medicīniskās situācijas pārtraukšanu saista ar dažādiem ārējiem un iekšējiem pasākumiem. Cipules ieskatā, dienesta situāciju risināt palīdzēja arī Veselības ministrijas (VM) veiktās darbības, tostarp pieņemtās izmaiņas normatīvajos aktos, kas palīdzēja organizēt brigāde pēc jauniem principiem. Tāpat nozīmīgs bija politiķu lēmums piešķirt dienestam finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai.
Dienesta vadītāja norādīja, ka nozīmīgu lomu spēlēja arī daudz un dažādi iekšējie risinājumi, tostarp brigāžu profilēšana atbilstoši izsaukumu specifikai, brigāžu rotācijas un atrašanās vietu maiņas, izsaukumu izpilde atbilstoši to prioritātei, konsultāciju attīstīšana, risinot situācijas pa tālruni, maksas pakalpojumu pārtraukšana Rīgas reģionālajā centrā, kā arī sabiedrības informēšana.
Tomēr, kaut arī patlaban situācija lielos vilcienos ir uzlabojusies, Cipule norādīja, ka risinājumi, kas tika izmantoti ārkārtas medicīniskās situācijas laikā, tostarp izsaukumu šķirošana pēc to prioritātes, kļūs par dienesta ikdienas pasākumiem, ņemot vērā, ka cilvēkresursu trūkums dienestā joprojām ir nopietna problēma.
