KPV LV ministru amatiem piedāvā Sandi Ģirģenu, Didzi Šmitu un Ievu Krapāni
foto: LETA
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Politika

KPV LV ministru amatiem piedāvā Sandi Ģirģenu, Didzi Šmitu un Ievu Krapāni

Jauns.lv / LETA

Partija KPV LV iekšlietu ministra amatam virza advokātu Sandi Ģirģenu (KPV LV), ekonomikas ministra amata deputātu Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam - parlamentārieti Ievu Krapāni, apstiprināja KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

KPV LV ministru amatiem piedāvā Sandi Ģirģenu, Did...

Iepriekš šo kandidātu vārdi bija izskanējuši neoficiāli. Krapāne pirms ievēlēšanas Saeimā bija lietvede Reģionālajā pašvaldības policijā, bet Šmits ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Šīs personas attiecīgajiem amatiem piedāvātas partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Ministru prezidenta amata kandidātam Krišjānim Kariņam.

KPV LV frakcija trešdien, 9.janvārī, plkst.14 lems par kandidātu virzīšanu Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra postenim un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja amatam, norādīja politiķis.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka FM parlamentārā sekretāra amatu varētu ieņemt deputāts Ralfs Nemiro (KPV LV).

KPV LV Saeimas frakcijas sēde

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien Rīgas pilī tiksies ar Kariņu. Prezidents sagaida, ka Kariņš informēs viņu par topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī plānoto atbildību sadalījumu valdībā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.