Politologs norāda uz potenciālās valdības iespējamiem klupšanas akmeņiem
Par potenciālās valdības klupšanas akmeni var kļūt valdības deklarācijas veidošana, šādu viedokli pauda politologs Juris Rozenvalds. Viņaprāt, šobrīd neviena no piecām partijām, kas varētu izveidot valdību, no sarunām neizstāsies, tomēr klupšanas akmens varētu parādīties vēlāk, kad partijām būs jāveido valdības deklarācija.
"Visi ir aizrāvušies ar to, vai izdosies vienoties par valdības veidošanu, bet jautājums, kas būs tālāk. To, kas notiks pie sarunu galda un kuluāros, ir grūti spriest," sacīja politologs.
Eksperts skaidroja, ka potenciālās jaunās valdības partijas - "Jauno Vienotību" (JV), Jauno konservatīvo partiju (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vieno ne tik daudz ideoloģiska tuvība kā novilktās sarkanās līnijas, proti, JKP novilktā sarkanā līnija pret Zaļo un zemnieku savienību un visu partiju novilktā sarkanā līnija pret "Saskaņu".
Šī iemesla dēļ Rozenvalds pauda skepsi par to, vai šāds vienojošais elements ir labākais pamats, uz kā veidot ilgtspējīgu valdību. Potenciālās koalīcijas sastāvu viņš vērtēja kā ļoti pretrunīgu. "Valdība ir nepieciešama, bet jautājums - par kādu cenu un ko tas nozīmēs attiecībā uz budžetu un visu pārējo. Saturiski pagaidām nekas nav skaidrs un šie jautājumi nav dzirdēti, atstājot tos otrajā plānā, priekšplānā izvirzot personiskās nesaskaņas un patikšanas," uzsvēra politologs.
Viņš pieļāva, ka jau iepriekš sarunās novērotā spēka izrādīšana no "KPV LV" puses un arī citiem partneriem turpināsies arī nākotnē. Tieši "KPV LV" Rozenvalds minēja kā potenciāli nestabilāko partneri piecu partiju vidū. Eksperts to pamatoja ar vienotības neesamību partijā un acīmredzamo sāncensību starp diviem partijas līderiem - Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu.
Tikmēr JKP viņš vērtē kā pietiekami monolītu partiju. Savukārt JV, AP un VL-TB/LNNK partijās novērojama lielāka izpratne un lielāka stabilitāte, uzskata politologs. "Piemēram VL-TB/LNNK stoiskā mierā norija to, ka viņiem nebūs papildu ministra amats, bet "KPV LV" reakcija tādā pašā situācijā būtu pavisam citādāka," uzskata Rozenvalds.
Kā ziņots, Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - JV, JKP, "KPV LV", AP un VL-TB/LNNK. Šo partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien esot apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam.
Kariņš pirmdien līdz plkst.10 no iespējamiem valdības partneriem sagaida ministru kandidātu vārdus, pēc kā dosies uz tikšanos ar Vējoni.
Kariņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka visas potenciālās koalīcijas partijas ir apstiprinājušas, ka neiebilst "KPV LV" prasībām valdības veidošanai. Politiķis arī informējis, kādas ir šīs prasības - nepaplašināt ministriju skaitu, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas amats "KPV LV" pārziņā, aktīva iesaiste teritoriālās reformas procesā, kā arī valdība Kariņa vadībā. Iepriekš politiķi izvairījās oficiāli nosaukt šīs prasības.
Kariņš nosauca arī topošās valdības prioritātes - finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
