Mātes izmisums par dzīvi Muceniekos: "Maniem bērniem būs jāuzaug blakus nelegālo imigrantu cietumam!" REPORTĀŽA

„Šeit būs trīs metrus garš žogs un šī teritorija būs noslēgta. To mums oficiāli paziņoja Iekšlietu ministrija,” rādot uz graustiem līdzīgajiem namiem, stāsta divu bērnu māmiņa Marina. Viņa nobažījusies, ka, visticamāk, viņas bērniem nāksies uzaugt mājā, pa kuras logiem pavērsies skats uz cietumu, jo tieši to, viņasprāt, Nodrošinājuma valsts aģentūra plāno izbūvēt šajā teritorijā. „Iekšlietu ministrija mums centās skaidrot pareizo jēdzienu – nelegālo imigrantu aizturēšanas centrs, taču principā tas ir cietums!” pārliecināta ir Marina. It kā ar to jau nebūtu gana – šis centrs, kurā paredzēts izmitināt 84 cilvēkus, atradīsies tieši pāri ceļam, vien 30 metrus no Heniņu ģimenes dzīvokļa bērnistabas.

Bērniem būs jānoskatās uz ieslodzītiem svešzemniekiem

 „Oficiāli tas, protams, nesaucas cietums, bet realitātē bruņoti robežsargi šeit ikdienā vedīs arestētus cilvēkus un mani četrus un septiņus gadus vecie bērni būs spiesti uz to nepārtraukti skatīties. Es tiešām nesaprotu, kādēļ viņi to mums grasās nodarīt. Man trūkst vārdu – jau trīs dienas neesmu varējusi neko apēst,” atzīst Marina. Sieviete stāsta, ka pati uzņēmusies aktīvi runāt ar medijiem, jo parasti žurnālisti uz Muceniekiem brauc darba dienās, kad vietējie ir izbraukuši uz darbiem.

„Rezultātā visa Mucenieku ciema viedoklis par bēgļiem tiek pajautāts kādam, kurš otrdienas rītā pie veikala dzer alu no plastmasas pudeles,” skaidro māmiņa. Viņa šobrīd ir uz slimības lapas un izmanto brīvo laiku, lai informētu sabiedrību par to, kā pret Mucenieku iedzīvotājiem izturas valdība.

Vietējo emocijas sakāpinātas

No Mucenieku ciema 440 cilvēki ir parakstījuši vēstuli, kurā skaidri pausts – cietumu kaimiņos viņi nevēlas. „Atbildīgās instances ar mums gan runā skopi. Mums tika atkārtoti pateikts, lai nomierināmies – viss būšot droši, taču, pirms viņi dabūja naudu šim projektam, mums netika teikts nekas, par spīti tam, ka zinājām par viņu ieceri un protestējām,” sūdzas Marina. Sieviete apgalvo, ka Mucenieku iedzīvotājiem ir zināmas bailes no valdības un tās  turpmākajiem lēmumiem bēgļu jautājumu sakarā: „Pie mums pirms kāda laika viesojās arī iekšlietu ministrs Kozlovskis, kurš skaidroja korekto, juridisko terminu šai topošajai iestādei, taču vietējo emocijas bija pamatīgi sakāpinātas un diskusija izvērtās haotiska.”

Arī pa ceļam satiktajam Vladimiram un viņa draugam Aleksandram ir kopīgs viedoklis saistībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras ieceri: „Vai tas maz ir legāli - apdzīvotas vietas vidū būvēt cietumu? Esam ar to ļoti neapmierināti. ”

Ievērojam, ka blakus bēgļu centram jau kādu laiku uzturas Valsts policijas automašīna. Marina un Vladimirs skaidro, ka tā gan neesot ikdienišķa parādība – policisti esot šeit jau kopš paša rīta, un tas nozīmējot, ka centrā kaut kas atgadījies. „Viņi reti pie mums brauc un patrulē. Parasti te viesojas tikai ceļu policisti, tā teikt, ķer uz ātrumu, jeb piepelnās,” smejot piebilst Aleksandrs.

Vietējie cer uz Ropažu novada pašvaldības palīdzību

„Samierināties ar šo netaisāmies,” apgalvo Marina. Viņa lēš, ka nākamais solis varētu būt vēršanās tiesā, taču tam vajadzīga nauda: „Pastāv arī iespēja, ka Ropažu novads, saistībā ar to, ka šī cietuma izveidošana paredz būvdarbus, rīkos publisko apspriešanu, kur tad arī varēsim paust savu nostāju. Cik mums zināms, ja no iedzīvotājiem būs negatīva atsaucība, novads ir tiesīgs neizsniegt būvatļauju.”

Ar pašreizējiem bēgļiem attiecības labas

Šāda attieksme vietējiem gan ir tikai pret ieplānoto cietuma būvēšanu. Ar patvēruma meklētājiem, kuri izvietoti jau 1999.gadā izbūvētajā centrā, lielākā daļa iedzīvotāju jau ir apraduši. „Pagātnē ir bijuši incidenti, nevaru to noliegt. Taču nepatikšanas notiek jebkur, kur vīrieši pārmērīgi lieto alkoholu... Šobrīd gan šajā centrā dzīvo ļoti forši cilvēki! Bieži vien, ejot garām, aprunājos ar bērniem. Nesen sapratu, ka daži runā angliski labāk par mani un ir dzirdēts, ka viņi veikalā izmēģina arī savas jauniegūtās latviešu valodas prasmes – saka „labdien”, prasa olas,” stāsta Marina. Sieviete atklāj, ka pārsvarā gan bēgļi dzīvojas savā nodabā. Reti kad pamet centra teritoriju vienatnē un parasti pārvietojas grupās.

Marinas kaimiņš Vladimirs gan piebilst, ka vecāki tomēr bieži vien uztraucas un bērnus vienus ārā nelaiž. „Ir vecāki, kuri baidās bērnus laist ārā un jāsaka, ka pie mums ne īpaši vēlas ciemoties radinieki un draugi. Savulaik dzīve šeit bija mierīga – varēja atbraukt, izbaudīt dabu, taču tagad nevar zināt, kāds no tiem tur paņems tavu bērnu un ievedīs mežā,” par savām bailēm atklāti  runā vīrietis. Sastaptie ciema iedzīvotāji ziņo arī par to, ka dēļ pašreizējās situācijas ar bēgļiem un Nodrošinājuma valsts aģentūras ieplānoto projektu, ir kritušās nekustamā īpašuma cenas.

Mierina, ka teritoriju apsargās

Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Ieva Rekšņa, reaģējot uz Mucenieku ciema iedzīvotāju sašutumu, nāk klajā ar mierinājumiem – teritorija būs sakopta un apsargāta: „Mēs varam nomierināt vietējos iedzīvotājus, ka garantēsim drošību. Šiem cilvēkiem nebūs tiesību pamest teritoriju. Tā būs arī sakopta teritorija.” Kā zināms, šobrīd nelegālie robežšķērsotāji uzturas centrā Daugavpilī, taču tas ir pārpildīts. Šajā centrā tiek ievietoti cilvēki, kuri nav pieprasījuši patvērumu Latvijā, un gaida izraidīšanu.