Puse skolotāju uzskata, ka izglītības reformu īstenošanā netiek uzklausīts viņu viedoklis
Aptuveni puse jeb 55% pedagogu uzskata, ka, plānojot izglītības reformas, netiek apzinātas viņu vajadzības kvalitatīvai izmaiņu ieviešanai, liecina Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) šī gada rudenī veiktā pētījuma rezultāti.
Pretēju viedokli pētījumā pauduši aptuveni 17% pedagogu, bet aptuveni 21% norādījis, ka nedz piekrīt, nedz nepiekrīt šādam apgalvojumam.
Tāpat 51% no aptaujātajiem pedagogiem uzskata, ka nacionāla līmeņa izglītības politikas mērķi tiek izvirzīti, neuzklausot viņu viedokli. 19% uzskata, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts, bet 23% nav skaidri pārliecināti par to.
69% no aptaujātajiem piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā nepastāv vienota strukturēta atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem. Aptuveni 44% respondentu arī norādījuši, ka jauno pedagogu mentoriem viņu izglītības iestādēs netiek atlīdzināts par šo darbu, bet 51% atklājuši, ka mentoriem līdz ar papildu darbu jauno kolēģu apmācīšanā netiek samazināta pamatdarba slodze.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsver, ka izglītības un zinātnes nozarē nepieciešams veicināt pedagogu emocionālo kompetenci, jo tā tiktu atrisinātas vairākas aktuālas problēmas.
Aptaujā arī pedagogi norādījuši, ka vēlētos apgūt jaunas prasmes šajā jomā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 86% pedagogu uzskata, ka viņu darbā nozīmīgi būtu gūt papildu zināšanas un prasmes komunikācijā ar izglītojamajiem un viņu vecākiem, kā arī 87% norādījuši, ka viņu darbā būtu nozīmīgi gūt papildu zināšanas un prasmes iedvesmas un motivācijas stiprināšanai.
68% pedagogu pauduši, ka viņiem nepieciešams atbalsts prasmju apgūšanai, lai iemācītu izglītojamajiem vadīt viņu emocijas. Šādu nepieciešamību skaidri nolieguši vien aptuveni 16% aptaujāto.
Tāpat 50% pedagogu atzinuši, ka viņiem reizēm ir grūti pārvaldīt savas emocijas, tādēļ labprāt saņemtu profesionālu atbalstu. Šādu nepieciešamību noraidījuši 25% aptaujāto, bet 21% respondentu nav snieguši skaidru atbildi, vai viņiem šāda palīdzība ir vai nav nepieciešama.
LIZDA pārstāvji pētījuma rezultātā secinājuši, ka finansiālais atbalsts pedagogiem ir teju vai tikpat svarīgs kā sabiedrības atbalsts, metodiskais un materiāli tehniskais atbalsts.
Pētījums veikts no 22.oktobra līdz 29.novembrim ar mērķi identificēt problēmas dažādos pedagogu profesionālā atbalsta aspektos, kā arī izstrādāt risinājumus atbalsta sistēmas pilnveidošanai. Kopumā tika aptaujāti 1258 pedagogi, 509 no aptaujātajiem pedagogiem strādā Republikas nozīmes pilsētās, bet pārējie 749 - novados, tai skaitā arī mazpilsētās.
Absolūts vairākums jeb 88% pedagogu pauduši viedokli, ka nacionālajos medijos nepieciešams vairāk atspoguļot labo praksi izglītības nozarē.
