Kļuvis zināms, ar ko KPV LV piedāvā aizstāt viņu tik nievāto koalīcijas padomi
Partija "KPV LV", kas pašlaik mēģina izveidot valdību, piedāvā koalīcijas padomes sēdes aizstāt ar līdzīgām valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju sanāksmēm, liecina potenciālajiem partneriem piedāvātais sadarbība memorands.
Kā liecina "KPV LV" piedāvātais frakciju sadarbības memoranda projekts, "KPV LV" sadarbības nodrošināšanai rosina rīkot regulāras politisko partiju pārstāvju sanāksmes. Šādās sanāksmēs varētu piedalīties Ministru prezidents, Saeimas Prezidija priekšsēdētājs un katra sadarbības partnera pilnvarotie pārstāvji. Regulārās tikšanās reizēs tiktu izskatīti jautājumi, kas ietilpst Saeimas vai valdības kompetencē.
Valdību veidojošo frakciju sēdes būtu sasaucamas ne retāk kā vienu reizi nedēļā, un tās vadītu premjers. Kā norādīts sadarbības līguma projektā, sanāksmēm būtu informatīvs raksturs, bet lēmumi tiktu pieņemti frakcijās. Ja kāds no sadarbības partneriem pieprasītu papildu skaidrojumus par valdības nostāju kādā jautājumā, tiktu sarīkota tikšanās ar premjeru vai ministru. Ja partneris arī pēc konsultācijām neatbalstītu valdības nostāju balsojumā, sadarbības partneriem būtu jāsniedz publisks skaidrojums par savu izvēli.
Atsevišķos jautājumos būtu nepieciešama partneru vienprātība, piemēram, par Latvijas eiroatlantisko integrāciju, Satversmi, Pilsonības likumu un valsts budžetu.
Viens no "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem bija koalīcijas padomes likvidēšana. Partijas programmā kā pirmais darbs bija minēts - "likvidēt Koalīcijas padomi, jo Latvijas pārvaldību nevar uzticēt pelēkajiem kardināliem".
Tā dēvētā koalīcijas padome ir līdzšinējās valdības partiju iknedēļas sanāksme, kurās tiek skatīti valdības un Saeimas darba kārtības jautājumi, partneru ierosinātie jautājumi un apspriesti citi politiski lēmumi. Valdības koalīcijas līgumā arī bija noteikts, ka tās notiek reizi nedēļā un tās vada premjers. Sanāksmēs varēja piedalīties ne vairāk kā pieci katra sadarbības partnera pārstāvji.
Sadarbības padomes sēdēs lēmumi tika pieņemti ar balsu vairākumu. Ja jautājumā atšķirīgs lēmums ir tikai vienam no partneriem, viņam bija tiesības uz atšķirīgu balsojumu. Ja vienošanos nebija iespējams panākt, premjera pienākums bija pieņemt īpašu lēmumu strīdīgā jautājuma atrisināšanai. Tāpat koalīcijas līgums paredzēja iespēju atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu. Līdzšinējās valdības koalīcijas līgumā arī bija jautājumi, kuros bija nepieciešams vienprātības princips - par grozījumiem Satversmē un Pilsonības likumā, par likumiem, kuri skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī par grozījumiem tādos likumos, kuri regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju.
"KPV LV" partneriem piedāvātājā frakciju sadarbības līgumā arī atrunāti vispārējie sadarbības principi, tas, ka partneri uzņemas solidāru atbildību par valdības darba rezultātu, kā arī premjera, frakciju tiesības un pienākumi.
Piemēram, pēc frakcijas rakstiska lūguma noteiktā laikā varētu sarīkot tikšanos ar kādu no ministriem vai premjeru, rakstiski varētu ierosināt jebkura ministra darbības izvērtēšanu u.c. Starp frakciju pienākumiem ir paredzēts neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas apdraud Latvijas eiroatlantisko integrāciju, grozījumus Satversmē, Pilsonības likumā, Valsts valodas likumā un likumā par valsts budžetu. Starp pienākumiem arī paredzēts neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu valdība un ministriem, ja par to nav informēts premjers un partneri.
Kā ziņots, pagaidām iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Gobzema valdību, nav skaidrs.
Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalās viņa pārstāvētā "KPV LV", "Attīstībai/Par!" (AP), Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Jaunā Vienotība" (JV). Visas šīs partijas paudušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar "Saskaņu".
Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10.decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.
Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi deputāti.
