Ar nozagtiem dokumentiem brīvi nopērk telefonu: par šādas krāpšanas upuri var kļūt ikviens
Pirms aptuveni pieciem gadiem Kristapam tika nozagts maks ar personu apliecinošiem dokumentiem. Lai arī nepatīkamais incidents atgadījies pietiekami sen, zaglis joprojām turpina dzīvot uz Kristapa vārda, iedzenot puisi parādos ar mobilo sakaru operatoru, pie kura ar svešu dokumentu palīdzību kļuvis par pakalpojumu abonentu.
“[...] Tolaik policijā uzrakstīju iesniegumu par zādzību un minēju, ka makā bija personas apliecība [eID karte]. Teorētiski tam dokumentam vispār nevajadzētu būt derīgam, bet policija, acīmredzot, nebija nobloķējusi manu apliecību, kad rakstīju iesniegumu, un 2018. gada 7. februārī uz mana vārda tika paņemta mobilā ierīce,” sarunā ar Jauns.lv izstāsta Kristaps. Mobilā ierīce esot iegādāta un līgums noslēgts pie “Bite Latvija”.
Puisim neliek mieru parādu piedzinēji
Par viņu jau interesējoties kreditoru aizstāvju firma, taču līdz šim viņš neesot saņēmis nevienu e-pastu vai cita veida paziņojumu, kurā būtu teikts, ka nepieciešams norēķināties par operatora sniegtajiem pakalpojumiem.
“Es pats jau sen, vismaz gadus trīs neesmu šī operatora klients,” piebilst Kristaps.
Pēc kāda laika viņam izdevies panākt, ka Valsts policijā (VP) tiek uzsākts kriminālprocess saistībā ar nelikumīgi slēgtu līgumu. Pavisam drīz puisis saņēmis priecīgu vēsti no kreditoru aizstāvju firmas – lieta pret viņu esot slēgta.
Taču pēc neilga laika no citas firmas saņemts jauns paziņojums, kurā apgalvots, ka šī gada septembrī pret Kristapu atkal uzsākta prasība.
“Kompānija “Bite Latvija” man atbildēja, ka no viņu puses nekāda kļūda neesot pieļauta. Biju viņu ofisā un paņēmu šī te noslēgtā līguma kopiju, ko iesniedzu policijā. Pēcāk zvanīju operatoram un prasīju, vai ir kāds, kurš šajā lietā varētu iedziļināties, taču pretimnākšanu nesagaidīju,” sarunā ar Jauns.lv stāsta Kristaps.
Neskaidrības par to, kā un kuri dokumenti ir bloķēti
Policijā Jauns.lv tika paskaidrots, ka, ja tiek pamanīts, ka ir nozagts personu apliecinošs dokuments, par to nekavējoties ir jāziņo policijai vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), lai šo dokumentu iekļautu nederīgo dokumentu reģistrā.
“Ja dokuments ir iekļauts šajā reģistrā, tad faktiski tā darbība tiek bloķēta un dokumentu vairs nevar izmantot, šim dokumentam vairs nav juridiska spēka,” piebilda VP sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Sprudzāne.
Izrādās, ka Kristaps saistībā ar maka zādzību, policijā vērsies 2015. gada augustā (trīs, nevis piecus gadus iepriekš) un, saskaņā ar policijas teikto, viņa pase tolaik ir iekļauta nederīgo dokumentu reģistrā. Par pašu eID karti sīkāku informāciju no policijas iegūt neizdevās.
Iztrūkst arī skaidrojums, kādēļ pēc vēršanās policijā nederīgo dokumentu reģistrā ir iekļauta pase. PMLP Jauns.lv gan skaidroja, ka, pieņemot lēmumu bloķēt eID karti, pasi automātiski iekļaut šajā reģistrā nav vajadzības.
Kristaps arī norāda, ka tolaik neesot ieminējies policistiem par savu pasi, jo tā neesot bijusi nozagta. Kopš tā laika pase nav mainīta un dokuments neesot uzrādīts arī valsts iestādēm, kuras to pārbaudītu reģistrā.
Puisis, kurš iepriekš sarunā ar Jauns.lv atklāja, ka kopš zādzības nav arī izņēmis jaunu eID karti, piekrita drošības pēc sazināties ar PMLP, lai noskaidrotu, vai gadījumā nav ilgu laiku pavadījis bez derīga personu apliecinoša dokumenta.
Taču, zādzības un iespējams nelikumīgi noslēgtā līguma kontekstā, būtiska šeit ir kāda cita nianse – policijā norādīja, ka uzņēmumiem, kuri šādi slēdz līgumus, varētu nebūt pieejama datu bāze, ar kuras palīdzību noskaidrot, vai konkrētais dokuments – šajā gadījumā eID karte, kura izmantota līguma noslēgšanai neklātienē – ir derīgs.
Slēdzot līgumu, dokumentu derīgumu nepārbauda?
Sarunā ar Jauns.lv mobilo sakaru operators apstiprināja, ka šādas datubāzes, kura ļautu identificēt nederīgu personu apliecinošu dokumentu uzņēmuma rīcībā tik tiešām nav.
Līdz ar to no policijas un mobilo sakaru operatora teiktā var secināt, ka zaglim, kura rīcībā ir sveši personu apliecinoši dokumenti, var nebūt sarežģīti izmantot tos pēc saviem ieskatiem arī tad, ja to likumīgais nēsātājs ir nokārtojis, ka tos iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā.
“Sistēma, kurā var pārbaudīt eID kartes derīgumu, ir pieejama ne tikai PMLP – to var izmantot jebkurš uzņēmums par papildu samaksu. “Bite” praksē krāpšanas gadījumi, kad tiek izmantotas zagtas eID kartes, notiek ārkārtīgi reti. Veicinot uzņēmējdarbību, kas tiek balstīta uz savstarpējās uzticības principiem, ikdienas praksē neizmantojam šo eID karšu pārbaudes sistēmu. Lēmums par krāpšanas rezultātā radušos klienta saistību pārtraukšanu tiek pieņemts, balstoties uz klienta iesniegto Valsts policijas apliecinājumu, kas apstiprina, ka notikusi krāpšana,” atbildēja kompānijas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča.
Kompānijas pārstāve arī pauda, ka mobilo sakaru operators pavisam noteikti ir ieinteresēts atrisināt arī šo situāciju.
“Mēs vienmēr esam ieinteresēti klientu situāciju risināšanā, bet īpaši šādos gadījumos, jo saprotam, ka mūsdienās no krāpšanas nav pasargāts neviens. Proti, konstatējot, ka notikusi krāpšana, aicinām klientus nekavējoties vērsties Valsts policijā, kur tiks veikta situācijas analīze un ierosināta krimināllieta. Pēcāk iesniegums ar situācijas izklāstu kopā ar likumsargu izsniegto izziņu jāiesniedz jebkurā “Bite” klientu apkalpošanas centrā vai centrālajā birojā – Uriekstes ielā 2a, Rīgā, un situācija tiks atrisināta klienta labā,” sacīja kompānijas pārstāve.
Ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, komentēt konkrētā klienta situāciju un tās līdzšinējo attīstību bez rakstiskas piekrišanas savu personas datu apstrādei, “Bite” pārstāve atteicās, aicinot klientu sazināties ar kompānijas speciālistiem.
Zināms, ka pēc tam kad Kristaps ar šo stāstu padalījies sociālajos tīklos, mobilo sakaru operators izrādījis lielāku pretimnākšanu un pats aicinājis viņu ierasties klātienē ar dokumentu, kurš apliecina, ka uzsākts kriminālprocess saistībā ar iespējams nelikumīgi noslēgtu līgumu.
