Pētījums atklāj, kāpēc gliemenes Latvijas ūdeņos satur pretsāpju medikamentus
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir pasaulē viena no visplašāk lietotajām medikamentu grupām, kas Latvijā konstatēta arī saldūdens gliemenēs, vēsta Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz 2017. gadā veiktu pētījumu.
Gliemenes uzskata par ūdens sanitāriem, jo tās filtrējot caur žaunu lapiņām ūdeni, to attīra, apēdot visas sīkās organismu un dūņu daļiņas. Taču, pētot gliemenes, iespējams noskaidrot arī, kāda veida ietekmi uz dabu atstāj cilvēka izraisīts faktors.
2017. gadā veiktajā pētījumā, kurā piedalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, Latvijas Universitāte un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tika atklāts, ka Latvijas ūdeņos dzīvojošās gliemenes satur nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus un tā dēvētās bīstamās vielas - perfluorētos savienojumus un polibromētos difenilēterus.
Pētījumā novērotā ibuprofēna klātbūtne atbilst farmaceitisko zāļvielu lietošanas statistikai Latvijā, kas 2017. gadā bija 23.46 uzņemto devu skaits uz 1000 iedzīvotājiem dienā, ko var uzskatīt par visbiežāk lietoto šīs grupas medikamentu.
“Pētījumi liecina, ka daudzi iedzīvotāji pakļauti dažādu bīstamo vielu ietekmei, kas atrodas ūdenī, mēbelēs, uguns un ūdensdrošos apģērbos, kosmētikā, kaut arī tās sastopamas ļoti mazos daudzumos. Eiropas Savienībā ražotās preces nesatur nevienu no vielām, par kurām pierādīts, ka tās būtu kaitīgas, taču ikdienā mēs lietojam produktus, kas ražoti arī ārpus ES.
"Bīstamās vielas ar notekūdeņiem nonāk upēs, tālāk Baltijas jūrā, taču uztura veidā atkal var nonākt mūsu ķermeņos, traucējot normālu tā darbību,” uzsvēra viens no publikācijas autoriem Jānis Šīre, Latvijas Vides Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs.
