Saeima savā pēdējā sēdē izmaina Darba likumu, atļaujot mazāk maksāt par virsstundām; sludinājumos būs jānorāda alga

Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Tiesībsarga birojs gan uzskata, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, nav pietiekami pamatota, turklāt ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš norādīja, ka viņš neredz tiesībsarga pozīcijas pamatojumu, tāpēc ministrs aicināja virzīties uz demokrātisku valsts iekārtu, kurā valsts nosaka ģenerālvienošanās robežas, bet uzņēmēji paši lemj, vai parakstīt šādas vienošanās. Ašeradens atzina, ka patlaban ģenerālvienošanās tiek ieviesta būvniecības nozarē, to apspriež viesmīlības nozare, bet interesi izrādījusi arī tirdzniecības nozare.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka ģenerālvienošanās rada ekonomisku ieguvumu. Kā piemēru LBAS vadītājs minēja būvniecības nozari, kur, pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas, mazāk kvalificētā darbaspēka minimālā alga sasniegs 780 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā. Baldzēns piebilda, ka šogad būvniecībā par 50% jeb 60 miljoniem eiro audzis darbaspēka nodokļos samaksātais apmērs.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība informēja, ka pieņemtais likumprojekts paver iespēju nodot publicēšanai būvniecības ģenerālvienošanos "Latvijas Vēstnesī", tādējādi nodrošinot tās spēkā stāšanos jau 2019. gada vidū.

"Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji," uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Vēl sešus mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt samazinātu minimālo algu 650 eiro apmērā. Taču jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību.

Vienlaikus būvniecības uzņēmumi joprojām ir aicināti parakstīt būvniecības ģenerālvienošanos. To vēl līdz decembra sākumam ir iespējams izdarīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības birojā Elizabetes ielā 85a/1, Berga Bazārā, Rīgā.

Līdz 1. novembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 299 būvniecības uzņēmumi ar 724 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.

Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda, to paredz izmaiņas Darba likumā, kas šodien galīgajā lasījumā pieņemtas Saeima.

Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme.

Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas.

Likumā pārskatīts regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja viņš piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam būs tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā celt prasību tiesā.

Saeima pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu

Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē "cekuloterija.lv" reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas.

Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.

Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie desmit nelaimējušie čeki.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Čekus loterijai varēs reģistrēt, sākot ar nākamā gada 1. jūliju, kad regulējums stāsies spēkā. Ņemot vērā, ka pirmais darbības gads būs vien puse no kalendārā gada, tad pirmā gada izlozē, kas norisināsies 2020. gada janvārī, varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, četras balvas 5000 un piecas naudas balvas 1000 eiro apmērā.

Čeku loterijas likums paredz loterijas sarīkošanas, kā arī uzvarētāju noteikšanas un laimestu saņemšanas kārtību.

Loteriju organizēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), savukārt rezultātu publiskošanu plānots uzticēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Loto".

Loterijā nedrīkstēs piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta un loterijas pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Ieviešot loteriju, plānots veicināt godīgu konkurenci un nodokļu nomaksu, mazināt krāpšanos nodokļu iekasēšanā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Stingrāk kontrolēs preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima alīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai tiktu stingrāk kontrolēta preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Ar grozījumiem paredzēts uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā, informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā.

Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu administrācijas nevarēja iegūt informāciju par ārvalsts komersanta darījumu vērtību Latvijā, jo nav iespējams nodrošināt pierādījumus par iespējamo nodokļu nemaksāšanu Latvijā, ar grozījumiem noteikts pienākums kredītiestādēm informēt VID par attiecīgo komersantu darījumu apjomu Latvijā.

Tāpat nodokļu administrēšanā VID turpmāk varēs iegūt informāciju arī no pasta komersantiem par personām, kuras, izmantojot pasta komersanta pakalpojumus, veic saimniecisko darbību. Finanšu ministrijas pārstāvji par grozījumu virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš atzīmēja, ka pasta komersanti ir būtisks pakalpojumu ķēdes posms digitālās komercijas saimnieciskajā darbībā: prece, kas tiek piedāvāta, izmantojot tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, tiek nogādāta līdz pircējam, izmantojot pasta pakalpojumus.

VID iepriekš ir identificējis vairāk nekā 20 ārvalstu tīmekļa vietnes, kuru īpašnieki regulāri piegādā preces Latvijas iedzīvotājiem un kuriem, iespējams, ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem un jāmaksā nodoklis. Tomēr PVN nav samaksāts, tādējādi valsts budžetam radot ievērojamus zaudējumus, likumprojekta anotācijā norādījusi Finanšu ministrija.

Ar grozījumiem paredzēts uzlabot regulējumu, kas, konstatējot pārkāpumu, ļauj atslēgt domēna vārdu. Plānots, ka attiecīgā domēna vārdu varēs atslēgt visos gadījumos, kad preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs nav identificējams, kā arī, ja nodokļu maksātājs piedāvā preces vai pakalpojumus, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta.

Tāpat attiecīgā domēna vārdu varēs atslēgt par nesadarbošanos ar VID informācijas sniegšanā par komersantiem, kas varētu būt noderīga citu nodokļu maksātāju kontroles pasākumu veikšanai.

No 2019.gada plāno pilnībā ieviest elektronisku dokumentu virzību būvniecības procesā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Būvniecības likumā, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā.

Likumprojektā precizēts, ka būvniecības informācijas sistēmā ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā.

Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, likumprojektā noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot būvniecības informācijas sistēmā. Vienlaikus paredzēts, ka paziņojumu par sistēmā izdotajiem administratīvajiem aktiem, lēmumiem, dokumentiem un informāciju adresātam būs jānosūta uz oficiālo elektronisko adresi, ja tā ir aktivizēta.

Paredzēts, ka būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un ar būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi. Tāpat būs iespējams izskatīt informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas nav izskatāmi būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros. Likumprojektā veikti arī citi ar sistēmas darbību saistīti precizējumi.

Savukārt no likuma iecerēts izslēgt pašvaldībām uzlikto pienākumu publicēt informāciju par būvniecības ieceri pašvaldības mājaslapā internetā. Paredzēts, ka turpmāk šī informācija būs jānorāda tikai būvniecības informācijas sistēmā.

Likumprojekts paredz pāriet uz pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra.

Otrajā lasījumā atbalsta priekšlikumus OIK ierobežošanai

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumam paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.jūlijam izdos noteikumus, kas noteiks prasības, kādas jāizpilda elektroenerģijas ražotājiem, lai saņemtu atļauju ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) līdz tam pašam termiņam būs jāizdod regulējums, kas noteiks sadales sistēmas attīstības desmit gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.

Tāpat likumā paredzēts atrunāt noteikumus par saražotās jaudas izcelsmes apliecinājumiem, kurus varēs izmantot starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū. Plānots, ka arī noteikumi par izcelsmes apliecinājuma izsniedzēju un rīcību ar izcelsmes apliecinājumu stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Atbilstoši likumprojektam no 2022.gada 1.janvāra līdz atbalsta perioda beigām izmaksas, kuras veido atbalsta maksājumi elektroenerģijas ražotājiem, kuri, šiem noteikumiem stājoties spēkā, kvalificējušies atbalsta saņemšanai, tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Likumprojektā tika atbalstīts EM priekšlikums, ka ražotājam, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā un kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 megavatiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, maksā pārvades sistēmas operators, bet regulators nosaka šādu izmaksu segšanas kārtību. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums mainīt veidu kādā ražotāji saņem elektroenerģijas ražošanas izcelsmes apliecinājumu, nosakot, ka turpmāk tie tiktu integrēti starptautiskajā izcelsmes apliecinājumu tirgū.

Komisija apstiprināja arī priekšlikumus, kas paredz, ka izmaksas, kuras veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijās, kuru jauda ir lielāka par četriem megavatiem, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli patēriņam. Tāpat tika atbalstīts EM piedāvātais tehniskais precizējums par neto norēķinu sistēmu - tas nozīmē, ka tiem, kuri paši ražo elektroenerģiju ar saules baterijām, nebūs jāsedz OIK mainīgā daļa.

Savukārt EM priekšlikumu, ka Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējās izmaksas valsts atbalsta nodrošināšanai ik gadu nosaka Ministru kabinets līdz 0,3% no iepriekšējā gada iekšzemes kopprodukta vērtības, deputāti nolēma atlikt uz trešo lasījumu, jo uzskatīja, ka šo punktu vajadzēs precizēt.

Sākotnēji šo likumprojektu Saeimā iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ņemot vērā Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas ierosinājums OIK problēmas risinājumam.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka pašreizējā sistēmā līdzekļu izlietojums un obligātā iepirkuma saņēmēju atbilstība prasībām netiek efektīvi kontrolēta, ražotāji tiek pārkompensēti, bet izmaksātie līdzekļi tiek prettiesiski un nelietderīgi izmantoti. Likuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem tiesisku, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu.

Saeima noraida "Saskaņas" deputātu pieprasījumu saistībā ar OIK sistēmu

Saeima noraidījusi "Saskaņas" deputātu kārtējo pieprasījumu saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu.

Šis pieprasījums bija adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) par viņa "nespēju sniegt atbildes" saistībā ar Ekonomikas ministrijas (EM) īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam.

Iepriekš pieprasījuma iniciators Ivars Zariņš (S) pauda, ka ekonomikas ministrs neesot spējis atbildēt, piemēram, vai EM ir tiesīga sniegt atbalstu, kas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Politiķis norādīja, ka atbilde ir vienkārša, jo EM šādas tiesības neesot.

Jau vēstīts, ka līdz septembra vidum EM kopumā atcēlusi atļaujas 26 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 384,5 miljoniem eiro, informēja ministrijā.

Pats Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu EM amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas. Pieteikumā Ģenerālprokuratūrai nav norādītas konkrētas EM amatpersonas, bet ministrs aicina izvērtēt to amatpersonu rīcību, kuras konkrētajā laikā posmā - no 2012. gada līdz 2017. gadam - bija iesaistītas un atbildīgas par atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzību.

Kā ziņots, Saeima septembra beigās konceptuāli atbalstījuši grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā OIK ierobežošanai. Likumprojekts paredz nostiprināt EM pienākumu nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, kas ietver pienākumu pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji pēc būtības atbilst kritērijiem.

Likumā arī paredzēts noteikt EM pienākumu anulēt obligātā iepirkuma saņemšanas tiesības ražotājiem, kas neatbilst vai pārkāpj atbalsta mehānisma noteikumus.

Konceptuāli atbalsta priekšlikumu tiesnešu algu palielināt par 35%

Saeimas pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz palielināt tiesnešu algu par 35% jeb līdz 2695 eiro, savukārt prokuroru algu līdz 2641 eiro mēnesī.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Valsts kancelejas piedāvājums tiesnešu un prokuroru atlīdzības reforma paredz nodrošināt konkurētspējīgu un amata prasībām atbilstošu atlīdzību, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs, motivējot kompetentus jomas profesionāļus pieteikties tiesnešu un prokuroru amatiem. Likuma grozījumi paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtēs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts mainīt mēnešalgas noteikšanas principu Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem. Jauno principu paredzēts piemērot arī tiesnešu un prokuroru mēnešalgu noteikšanai, tādējādi nodrošinot mēnešalgas absolūtās vērtības saglabāšanu. Līdz šim Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem mēnešalgu ik gadu pārskatīja atbilstoši vidējai darba samaksai tautsaimniecībā, tomēr turpmāk pieaugums tiks saistīts ar kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.

Tāpat paredzēts saglabāt esošos koeficientus, kas nosaka savstarpējo samēru starp tiesnešu un prokuroru algām. No 2020. gada algu pieaugumu nodrošinās, izmantojot tādu algas indeksācijas mehānismu, kas nodrošina mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam - aizpagājušā gada vidējās algas tautsaimniecībā pieauguma un inflācijas rādītājus proporcijā 50% pret 50%. Šāda pieeja tiek izmantota Igaunijā, kā arī Latvijā pensiju indeksācijai.

Plānots, ka samaksas mainīgo daļu jeb piemaksas daļēji integrēs pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Likumprojekta ieviešanas izmaksas ir 8 695 135 eiro no valsts budžeta līdzekļiem 2019. gadā.

Galīgajā lasījumā pieņēma Diasporas likumu

Likumā noteikts, ka diaspora tiek definēta kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Iepriekš raisījušās diskusijas par to, cik plašai būtu jābūt diasporas definīcijai.

Ārlietu komisija bija atbalstījusi priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka diaspora ir arī citi, kam ir "noturīga sociālā" saikne ar Latviju. Attiecīgo rosinājumu par šo divu vārdu "noturīga sociālā" pievienošanu definīcijai Saeima šodien noraidīja ar vienas balss pārsvaru.

Pēc struktūras likums sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviestie Latvijas likumdošanai jaunie termini, tostarp diaspora, remigrācija un diasporas organizācija.

Šajā sadaļā tiek definēta arī likumpa būtība - mērķis īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Likuma otrā sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa veltīta diasporas atbalsta pasākumiem.

Likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.

Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likuma sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.

Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Konceptuāli atbalsta priekšlikumu par apdrošināšanas izplatītāju iekšējās ziņošanas mehānisma izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu, kas paredz apdrošināšanas izplatītājiem pienākumu veidot iekšējās ziņošanas mehānismu.

Ministrijā skaidroja, ka prasība veidot iekšējos ziņošanas mehānismus ir saistīta gan ar pēdējā desmitgadē pastiprināto regulējumu naudas atmazgāšanas, krāpniecības un kukuļošanas apkarošanas jomās, gan ar augošo izpratni biznesa vidē par labas pārvaldības nozīmi un riskiem reputācijai un veiksmīgai komercdarbībai.

Pēc ministrijā paustā, 2015.gadā OECD aptaujā par godprātību biznesā un korporatīvo pārvaldību 86% uzņēmumu atbildēja, ka tiem ir mehānisms, kā darbinieki var ziņot par korporatīviem pārkāpumiem.

"Iekšējā ziņošanas mehānisma mērķis ir izveidot skaidru, viegli pieejamu un drošu veidu, kā darbinieki var informēt par pārkāpumiem un riskiem, kurus tie novēro, veicot darba pienākumus. To var nodrošināt, nosakot, par kādiem pārkāpumiem nodarbinātie var ziņot, kam un kādā veidā, un kā šie pārkāpumi tiks izskatīti. Darbiniekiem, kuri ir liecinieki pārkāpumam, vispirms jābūt iespējai atklāt to iekšēji, nebaidoties par netaisnīgu rīcību no darba devēja puses. Līdz ar to, ja šāda iekšēja ziņošanas mehānisma nav, tad pastāv maza iespēja, ka darbinieks izrādīs iniciatīvu ziņot par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem. Turklāt darbiniekam, nezinot iekšējās ziņošanas mehānismu, neveidojas izpratne par to, kā tas ir jādara, kam ziņojums ir jāiesniedz un kā ziņojumu izskata un vai vispār tas tiek izskatīts. Ieviešot šādu prasību, darbiniekam veidosies apziņa, ka viņš var tikt uzklausīts un viņam nav jābaidās ziņot par pārkāpumiem," pauda FM.

Likumprojekts paredz, ka par pārkāpumiem ikviena persona varēs ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

FM izstrādātais likumprojekts arī paredz atteikties no piesaistītajiem apdrošināšanas aģentiem un paredz pārejas periodu to pārreģistrācijai par apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku. Ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju un Finanšu nozares asociāciju (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) panākta vienošanās par atteikšanos no piesaistītajiem apdrošināšanas aģentiem. Tāpat likumprojekts paredz, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus reģistrē apdrošinātāji un apdrošināšanas brokeri.

Likumprojekts arī paredz, ka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri var būt tikai juridiska persona. Līdz šim par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri varēja būt gan fiziska, gan juridiska persona. Šādas izmaiņas veiktas, jo kopš 2005.gada 15.aprīļa, kad spēkā stājās Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums, FKTK nav reģistrējusi nevienu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri - fizisku personu. Minētās izmaiņas atbalsta arī Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija un Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija.

Mainīs valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeima deputāti galīgajā lasījumā pieņēmuši jaunu Valsts materiālo rezervju likumu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts materiālo rezervju izmantošanu katastrofu, militāru un citu apdraudējumu gadījumā, informēja Saeimas Preses dienestā.

Likums paredz mainīt līdzšinējo centralizēto pārvaldības sistēmu un turpmāk valsts materiālās rezerves veidot pa nozarēm. Plānots, ka tās pārvaldīs attiecīgo nozaru ministrijas sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.

Jaunā sistēma ļaus efektīvāk veikt valsts materiālo rezervju plānošanu un veicinās maksimālu attiecīgās nozares nodrošināšanu ar nepieciešamajiem mūsdienu prasībām atbilstošiem resursiem.

Līdz šim likums noteica, ka valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldi nodrošina Iekšlietu ministrija ar padotības iestādēm un sadarbībā ar valsts materiālo rezervju atbildīgajiem glabātājiem. Iecerēts, ka, izmaiņām stājoties spēkā, Nodrošinājuma valsts aģentūras uzskaitē esošie valsts materiālo rezervju resursi turpmākai to pārvaldīšanai tiks nodoti nozaru ministriju izraudzītajām atbildīgajām institūcijām.

Tāpat likumā noteikta jauna valsts materiālo rezervju finansēšanas kārtība. Tā paredz, ka ministrijas iesniedz Iekšlietu ministrijai informāciju par iegādājamo valsts materiālo rezervju veidiem, to daudzumu, iegādei un pārvaldīšanai nepieciešamo papildu finanšu līdzekļu apjomu.

Nozaru ministriju iesaiste valsts materiālo rezervju pārvaldīšanā veicinās atbildīgu attieksmi pret rezervju plānošanu, neradot liekus resursu uzkrājumus, un ļaus savlaicīgi tos atjaunot, norādīts likumprojekta anotācijā.

Valsts materiālās rezerves ir resursi, kurus var izmantot katastrofu gadījumos veicamo reaģēšanas pasākumu izpildei, neatliekamu glābšanas un katastrofas seku likvidēšanas pasākumu izpildei, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai un citiem mērķiem.

Valsts atbildīgajai iestādei piešķir tiesības piekļūt informācijai par zagto traktortehniku ES

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, nosakot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras tiesības piekļūt informācijai par Eiropas Savienībā (ES) zagto traktortehniku.

Izmaiņas veiktas Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā.

Pēc Zemkopības ministrijas iepriekš sniegtās informācijas, Latvijā arvien aktuāls ir jautājums par traktortehnikas zādzību novēršanu un nozagtā atgūšanu. Sadarbību šādu noziedzīgo nodarījumu apkarošanā veicina no 2013.gada ES dalībvalstīm dotā iespēja informāciju par starptautiskajā meklēšanā esošu traktortehniku ievietot Šengenas informācijas sistēmā, kas dod iespēju veikt attiecīgo pārbaudi, reģistrējot no ārvalstīm ievesto traktortehniku.

Patlaban saskaņā ar likumu pielaide sistēmai ir Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai, reģistrējot no ārvalstīm ievestu traktortehniku un tās piekabes, netiek pārbaudīts, vai ziņojums par tām nav reģistrēts sistēmā. Bez šādām pārbaudēm sistēmā organizētajai noziedzībai tiek dota iespēja realizēt Latvijas tirgū citā dalībvalstī nozagtu traktortehniku un tās piekabi. Šodien likumā veiktas attiecīgas izmaiņas, lai mainītu šo situāciju.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu pārraudzīs valdība

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, nosakot valdības pārraudzību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam).

Pašlaik Kontroles dienests atrodas prokuratūras pārraudzībā. Akceptētās izmaiņas nosaka, ka valdība pārraudzību pār iestādi veiks ar iekšlietu ministra starpniecību.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, grozījumi veikti, lai stiprinātu Kontroles dienesta institucionālās pārraudzības modeli, funkcionālo kapacitāti un neatkarību, kā arī dienesta priekšnieka pilnvaras. Izmaiņas veiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Likumā noteikts, ka Kontroles dienests turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā un savā darbībā būs neatkarīgs. Pašlaik Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kura vēsturisku iemeslu dēļ darbojas prokuratūras pārraudzībā.

Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat tai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik dienesta priekšnieku uz četriem gadiem amatā ieceļ ģenerālprokurors.

Pašlaik visiem Kontroles dienesta darbiniekiem jāsaņem speciālā atļauja piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka dienesta priekšnieks, saskaņojot ar valsts drošības iestādi, varēs noteikt amatus, kuru pienākumu pildīšanai šāda atļauja nav nepieciešama.

Turpmāk dienesta Konsultatīvās padomes sēdes sasauks un vadīs, kā arī to darba kārtību noteiks Kontroles dienesta priekšnieks. Savukārt ģenerālprokurors, kuram pašlaik deleģēta sēžu vadība, tiks iekļauts padomes sastāvā.

Likumā precizēti arī dienesta pienākumi un tiesības, lai sekmīgāk identificētu, izvērtētu, kā arī mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Kontroles dienests atbilstoši saviem uzdevumiem varēs pieaicināt atzinumu sniegšanai dažādu jomu ekspertus. Ekspertiem paredzēts noteikt aizliegumu izpaust to rīcībā nodoto informāciju.

Reorganizācijas rezultātā uz Kontroles dienestu pilnā apjomā attieksies prasība veikt mērķtiecīgu darbu plānošanu, mērķu, sasniedzamo rezultātu un izpildes termiņu noteikšanu, regulāru darbības rezultātu izvērtēšanu un, ja nepieciešams, pārskatīšanu. Tas paaugstinās dienesta darbības kvalitāti, uzlabos tā darbības caurskatāmību un izvērtēšanu, norādīts akceptēto likuma izmaiņu anotācijā.

Saistītas izmaiņas šodien galīgajā lasījumā pieņemtas arī Prokuratūras likumā.

Par sevi atbildīgo personu pilnvarošanu e-veselības sistēmā plāno sākt no 2021. gada

Iespēja pacientam pilnvarot par sevi atbildīgo personu e-veselības sistēmā varētu stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā.

Saeima jau pagājušā gada decembrī sāka skatīt vairāku "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātu piedāvātus grozījumus Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka personai ir tiesības pilnvarot citu personu iepriekš, izdarot attiecīgu ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb e-veselībā. Deputāti rosināja grozījumus Pacientu tiesību likumā, lai turpmāk ikviens varētu pilnvarot sev tuvo cilvēku pieņemt šādu lēmumu.

Skatot likuma izmaiņas, deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka Ārstniecības riska fonda līdzekļus ne vairāk kā 5% apmērā no gadā veikto ārstniecības riska maksājuma apjoma var izmantot pacienta atlīdzības prasījuma izskatīšanai piesaistīto ārstniecības personu darba apmaksai. Šī fonda līdzekļu atlikums kā iepriekš tiks izlietots atlīdzības izmaksai pacientiem.

Kā skaidroja Veselības ministrija (VM), Ārstniecības riska fondam kopš tā izveidošanas katru gadu stabili pieaug saņemto iesniegumu skaits, kas pērn bija vairāk nekā 200 iesniegumi. Ņemot vērā to, ka starp Veselības inspekcijas (VI) ārstiem ekspertiem nav pārstāvētas visas ārstu specialitātes un apakšspecialitātes, lai varētu pilnvērtīgi un pamatoti izvērtēt pacientu atlīdzības prasījumus, nereti nepieciešams piesaistīt konkrētas specialitātes vai apakšspecialitātes ārstus vai ārstniecības personu profesionālās asociācijas.

Pēc VM paustā, VI jau šobrīd iespēju robežās piesaista ārstniecības personas un profesionālas asociācijas, taču šo gadījumu skaits ir neliels un turklāt jau šobrīd ne visas ārstniecības personas un profesionālās asociācijas piekrīt sniegt slēdzienus bez atlīdzības. Līdz ar to ir jārēķinās, ka turpmāk, pieaugot pieprasījumu skaitam, lai ārstniecības personas un profesionālās asociācijas būtu ieinteresētas veltīt savu laiku un zināšanas profesionālu slēdzienu sniegšanai Ārstniecības riska fondam, nepieciešams nodrošināt iespēju veikt samaksu par speciālistu ieguldīto darbu.

Noraida NĪ darījumu starpnieku kā subjektu iekļaušanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā

Saeima noraidījusi Tautsaimniecības komisijas virzītos likuma grozījumus iekļaut nekustamā īpašuma darījumu starpniekus kā likuma subjektu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Kā iepriekš atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sēdē norādīja Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) pārstāvji, šie priekšlikumi nav saskaņoti ne ar vienu no kontrolējošajām vai uzraugošajām institūcijām un tiek virzīti sasteigti.

VID pārstāve norādīja, ka patlaban notiek darbs ar jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojektu, kas būs nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību regulējošais pamatlikums. VID pārstāve norādīja, ka tad, kad tiks kvalitatīvi izstrādāts un pieņemts šis pamatlikums, nekustamā īpašuma darījuma starpnieki nemaz nebūs jāiekļauj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, jo viņu darbību un kontroli regulēs Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa komisijas sēdē uzsvēra, ka patlaban tiek vērota bīstama tendence, jo iekļaušanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā tiek virzīti dažādi sasteigti un nepārdomāti priekšlikumi, kas nav pat apspriesti un saskaņoti ar Finanšu ministriju.

Znotiņa vērsa uzmanību uz to, ka drīzāk par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem būtu jāpadara maksātnespējas administratori un bāriņtiesas, jo to veiktos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem neviens nekontrolē.

Finanšu nozares asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota informēja, ka 2016.gadā valstī notikuši nekustamā īpašuma darījumi par diviem miljardiem eiro, no kuriem bankas finansēja darījumus tikai par 460 miljoniem eiro. Arī Šļakota norādīja, ka būtiskāka problēma ir maksātnespējas administratori un bāriņtiesas, jo par viņu veiktajiem darījumiem neviens neko nezina.

VID un Kontroles dienests vēlas, lai nekustamo īpašumu darījumu starpnieku darbība ir licencēta un kontrolēta, taču, tāpat kā Finanšu ministrija, neredz pamatojumu tam, lai patlaban starpniekus kā likuma subjektus iekļautu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, pirms ir pieņemts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums.

Kā ziņots, Saeima 18.oktobrī konceptuāli atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Grozījumu mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai.

Ratificē pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu, ar kuru ratificēja pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem.

Konvencija pārskatīta, ņemot vērā pārmaiņas nozarē aizvadītajās desmitgadēs, un aizstās 1992. gadā pieņemto "Eiropas konvenciju par kino kopražojumiem", kurai Latvija pievienojās 1993. gadā.

Kopš 1992. gada situācija kino nozarē ir mainījusies. To ir ietekmējusi tehnoloģiju attīstība, kas būtiski mainījusi filmu ražošanu un izplatīšanu. Tāpat būtiskas pārmaiņas skārušas kino jomā pieejamos valsts, reģionālos un starptautiskos finanšu atbalsta instrumentus. Kopumā Eiropas filmu industrija ir kļuvusi atvērtāka dažāda veida sadarbībai ar partneriem ne tikai no Eiropas Savienības, bet visas pasaules. Pārskatītā konvencija nodrošinās tajā paredzētās sadarbības platformas atbilstību mūsdienu situācijai, skaidro Saeimā.

Konvencijas mērķis ir sekmēt starptautisko kino kopražojumu veidošanu, izmantojot konvencijā paredzētos instrumentus. Tā nosaka kritērijus un kārtību, kādā filma var pretendēt uz kopražojuma statusu, to novērtēšanas metodiku, kopproducentu tiesības uz kinematogrāfisku darbu, kopproducentu finansiālā, tehniskā un mākslinieciskā ieguldījuma un līdzdalības nosacījumus, kopražojuma rezultātā radītās filmas eksportēšanas nosacījumus, kā arī nosacījumus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir tiesīga demonstrēt kopražojumu starptautiskajos festivālos.

Pārskatītā konvencija, salīdzinot ar 1992. gadā pieņemto, paredz vairākas būtiskas izmaiņas, piemēram, maina katra kopproducenta iemaksu minimālo un maksimālo proporciju, lai uz to attiecinātu šīs konvencijas nosacījumus. Saskaņā ar pārskatīto konvenciju daudzpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks nekā 5% līdzšinējo 10% vietā un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 80% līdzšinējo 70% vietā no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Divpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā 10% līdzšinējo 20% vietā un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 90% līdzšinējo 80% vietā no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Attiecīgi jaunie sliekšņi paplašina filmu loku, uz kuriem attiecināmi konvencijas nosacījumi un attiecīgi arī iespējas saņemt atbalstu.

Tāpat pārskatītā konvencija paredz iespēju Eiropas Padomes Ministru komitejai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm uzaicināt konvencijai pievienoties jebkuru valsti, tādējādi paplašinot konvencijas darbības jomu. Pārskatītā konvencija arī ievieš jēdzienu "starptautisks kino kopražojums", aizstājot jēdzienu "Eiropas kino kopražojums".

No 2014. līdz 2016. gadam Latvija Eiropas Atbalsta fondam kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai "Eurimages" pavisam ir iemaksājusi teju 350 000 eiro. Šajā periodā atbalsta saņemšanai iesniegti deviņi kopražojuma projekti ar Latvijas producentu dalību, no kuriem atbalstu ieguva pieci projekti, kas no fonda saņēmuši 650 000 eiro.

Pārskatītās konvencijas ratificēšana atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas producentu iespējām pretendēt uz dažāda veida atbalsta mehānismiem. Kopražojumu skaits ar Latvijas kopproducentu dalību varētu pieaugt par 30% līdz 50%, teikts likuma anotācijā.

Pārskatītās konvencijas saistību izpildi koordinēs Nacionālais kino centrs.

Finanšu stabilitātes stiprināšanai groza Kredītiestāžu likumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai varētu īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Ar grozījumiem noteikts, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā nedrīkstēs tieši iesaistīt personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta), vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process, informēja Saeimas Preses dienestā.

Šāds ierobežojums noteikts, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts grozījumu anotācijā.

Kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā.

Ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī noteikts ierobežojums akcionāriem būt par valdes locekļiem un ieņemt amatu kredītiestādes augstākajā vadībā. Valdes loceklis vienlaikus nedrīkstēs būt arī akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība kredītiestādē neatkarīgi no tā, vai šāda līdzdalība ir tieša vai netieša. Līdzdalības sliekšņa ierobežojumu paredzēts noteikt kā 10 procentus no kapitāla vai balsstiesībām, un šāds apmērs jau raksturo personas vēlmi un spējas kā akcionāram ietekmēt kredītiestādes darbību, anotācijā norādījuši grozījumu autori Finanšu ministrijā.

Lai stiprinātu ēnu ekonomikas apkarošanu, likuma izmaiņas ļaus pilnveidot kredītiestāžu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Padziļinātās sadarbības programmas ietvaros varēs operatīvāk identificēt aizdomīgu finanšu darījumu riskus, tostarp nodokļu jomā.

Savukārt, ņemot vērā izmaiņas personas datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā, ar likuma grozījumiem arī Datu valsts inspekcijai tās uzdevumu veikšanai dotas pilnvaras no kredītiestādes pieprasīt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.

Kredītiestādei tās rīcībā esošā informācija būs jāsniedz arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sadarbības koordinācijas grupai, kā arī procesa virzītājam kriminālprocesā.

Diplomātisko pasi izsniegs arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par diplomātisko pasi, nosakot tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Kā iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas pārstāvis ārvalstīs, un sniedz noteikta apjoma diplomātisko aizsardzību. Diplomātiskā pase augstākajām tiesu varas amatpersonām tiek izsniegta arī virknē citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, teikts likuma izmaiņu anotācijā.

Pašlaik diplomātisko pasi izsniedz Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, kā arī personām, kuras Saeima vai Valsts prezidents, vai Ministru kabinets pilnvarojis pārstāvēt Latviju vai valdību ārvalstīs. Tāpat diplomātisko pasi izsniedz diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošajām personām un personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības pārstāvēt Latviju ārvalstīs, kā arī Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas un mūsu valsts izvirzītajiem EP apstiprinātajiem ES komisāriem.

Tāpat likumā noteikts, ka diplomātisko pasi izsniedz Ārlietu ministrijas (ĀM) pārziņā esošajiem diplomātiem, kas diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās un to institūcijās, kurās Latvija ir dalībvalsts.

Likums arī paredz, ka diplomātisko pasi izsniedz Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta un ārlietu ministra laulātajam, ja tas nepieciešams dalībai minēto amatpersonu valsts vai oficiālajās vizītēs, kā arī atsevišķos gadījumos diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošo personu, EP deputātu un mūsu valsts izvirzīto EP apstiprināto ES komisāru laulātajiem un apgādībā esošajiem bērniem.

Diplomātiskās pases izsniedz un to uzskaiti veic Latvijas ĀM.

Ratificē Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu, ar kuru ratificēja 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu, informēja parlamenta Preses dienestā.

Konvencija saturiski ir unikāls starptautisks dokuments, un tās mērķis ir aizsargāt valstu kultūras īpašumu pret zādzībām un laupīšanu, vienlaikus paredzot šādu kultūras vērtību restitūcijas iespējas.

Latvijā ir spēkā Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums par mākslas priekšmetu izvešanu un nelikumīgi izvesto mākslas antikvāro priekšmetu atgriešanu, taču tas nav attiecināms uz trešajām valstīm.

Arheoloģisko vietu izpostīšana, metāla detektoru nelikumīga izmantošana nelikumīgā arheoloģisko senlietu meklēšanā, nelikumīga senlietu tirdzniecība, baznīcu un sakrālo celtņu izlaupīšana, kā arī kultūras vērtību nelikumīga ievešana, izvešana un nodošana nopietni apdraud kultūras vērtību saglabāšanu. No muzejiem, arheoloģisko izrakumu vietām, baznīcām un sakrālajām celtnēm iegūtās kultūras vērtības veido lielu daļu no starptautiskā nelegālā mākslas tirgus, bet objektu atgūšana bieži vien ir apgrūtināta. To aizsardzība ir būtiska gan no vēstures, mākslas un arheoloģijas viedokļa, gan arī zinātnes interesēs, teikts likuma izmaiņu anotācijā.

Konvencija paredz tās dalībvalstu apņemšanos aizsargāt valstu teritorijās esošos muzejus no tādu kultūras vērtību iegūšanas, kas ir nelikumīgi izvestas, kā arī aizliegt no muzejiem vai valsts iestādēm nozagtu kultūras vērtību ievešanu. Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu un atdotu jebkuras kultūras vērtības, kas nozagtas un nelikumīgi ievestas, ja to lūdz šo vērtību izcelsmes valsts.

Latvijā jau līdz šim bija ieviesta daļa konvencijas pamatnoteikumu, izpildot ES noteiktās kustamo kultūras priekšmetu vērtību aprites ierobežošanas prasības, taču mūsu valstij būs jāveic precizējoši labojumi vairākos nacionālajos tiesību aktos, lai izpildītu visus konvencijas uzliktos pienākumus.