Krimas tilta būvnieki Rīgā projektē satiksmes pārvadus. Tikmēr Krievijā tilti grūst viens pēc otra
Neskatoties uz to, ka ES un ASV sankciju sarakstos ir iekļauts lielākais Krievijas tiltu būvnieks – „Giprostrojmost”, kas projektējis bēdīgi slaveno Kerčas tiltu, kas savieno Krievijas okupēto Krimu ar kontinentālo Krieviju, un lielās austrumzemes kamiņzemes tiltu būvniekiem ir slikta slava, Rīgas dome turpina un sola turpināt sadarbību ar „Giprostrojmost”, kaut gan tai par to izteikti draudi par iespējamo kriminālatbildību.
Daudzi rīdzinieki pat nenojauš, ka „Giprostrojmost” jau ir cieši saistīts ar Rīgas tiltu būvniecību. Krievi projektējuši gan slaveno zelta jeb Dienvidu tiltu, kā arī piedalījušies Salu tilta remonta pirmajā kārtā. Pašlaik „Giprostrojmost” noslēdzis līgumu ar Rīgas pašvaldību par Austrumu maģistrāles posma "Ieriķu iela - Vietalvas iela" projektēšanu un autoruzraudzību. Rīgas domes Satiksmes departaments apgalvo, ka citu saistību pilsētai ar „Giprostrojmost” nav, bet uzņēmuma mājaslapā ir atrodama informācija, ka tas strādā arī pie satiksmes pārvada pār dzelzceļu projektēšanā Sarkandaugavā.
Rīgas domei draud ar Drošības policiju un kriminālatbildību
„Giprostrojmost” ASV sankciju sarakstā iekļauts aizpērn, pēc tam arī ES melnajā sarakstā, bet šovasar oficiāli apstiprināja arī Latvijas Ārlietu ministrija. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī uzņēmumiem ir liegts sadarboties ar sankciju sarakstā iekļautajām Krievijas firmām un uzņēmējiem. Par to arī TV raidījumā „Nekā personīga” atgādināja mūsu Ārlietu ministrija - ja kāds Latvijā turpina sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautu uzņēmumu, tas var draudēt pat ar kriminālatbildību.
Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins tviterī publicējis no Ārlietu ministrijas saņemto vēstuli, kurā teikts, ka sadarbība ar „Giprostrojmost” ir pieļaujama: „Šī norma netiks piemērota attiecībā uz tiem iepirkumiem vai iepirkuma procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms normas spēkā stāšanās” un piebilst: „Pārsteidz Ārlietu ministrijas dubultā morāle. Ministrija oficiālā vēstulē Rīgas domei norāda, ka minētā sankciju norma netiks piemērota pirms normās stāšanās spēkā, bet sižetā mums draud ar kriminālatbildību”.
Tikmēr Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcija vērsusies Drošības policijā, lai izvērtētu turpmāku domes sadarbību ar Krievijas uzņēmumu, kas projektējis Krievijas propagandas „dižceltni” - Krimas tiltu un pretēji ES sankcijām šobrīd izstrādā satiksmes pārvadu Rīgā.
Puse Krievijas tiltu avārijas stāvoklī
Kamēr krievi Latvijā projektē „zelta tiltus” pašā Krievijā tilti grūst viens pēc otra. Pēc oficiālās Krievijas statistikas aģentūras ziņām Krievijā ir apmēram 42 000 tiltu, no kuriem vismaz 500 ir kritiskā avārijas stāvoklī un draud jebkurā momentā sagrūt, bet apmēram puse prasās pēc nekavējoša remonta. Katrs devītais Krievijas tilts ir no koka.
9. oktobris iegāja Krievijas tiltu melnajā sarakstā, jo šai dienā sabruka trīs tilti. Tālajos Austrumos Svobodnā sagruva tilts pār dzelzceļu, kad uz tā uzbrauca kravas automašīna. Sagruvušais tilts uzkrita kravas vilciena sastāvam, cieta viens cilvēks. Tai pašā dienā sagruva tilts arī Mordovijā un Ļeņingradas apglabā. Brīnumainā kārtā šajās nelaimēs neviens cilvēks necieta.
Grūst ne tikai veci tilti, bet arī jaunbūvētie. 4. oktobrī jūra iekrita arī viens jaunbūvētā Krimas tilta dzelzceļa posms, ko projektējis tieši „Giprostrojmost”. Pēc oficiālās statikas oktobrī Krievijā sagruvuši vismaz seši lieli tilti. Bet, lūk, pats briesmīgākais Krievijas tilts – puskilometru garais Kuadinskas tilts par Vitimas upi Aizbaikālā:
