Šogad - vēl pirms lēmuma par statusu - Latviju pametuši teju visi pārceltie patvēruma meklētāji

Atgādinām, ka, saskaņā ar terminoloģiju bēglis ir persona, kurai kāda valsts ir piešķīrusi bēgļa statusu, nevis jebkurš cilvēks, kurš bēg no kara. Bēgļa statuss tiek piešķirts, ja cilvēkam draud vajāšana ticības, reliģijas, rases, tautības, sociālās piederības vai politisko uzskatu dēļ, savukārt alternatīvo statusu piešķir, ja cilvēku apdraud karš, nāvessods, spīdzināšana, necienīga izturēšanās, informē Lvportals.lv.

Patvēruma pieprasītājiem principā ir 3 iespējas: iegūt bēgļa statusu, iegūt alternatīvo statusu vai arī tikt izraidītiem no valsts. Bēgļa statuss tiek piešķirts bez noteikta termiņa, savukārt alternatīvais statuss – uz vienu gadu. Jāpiebilst arī, ka, saskaņā ar Eiropas Padomes pieņemtajiem lēmumiem, patvēruma pieprasītāji Eiropas Savienības (ES) valstīs nonāk pārcelšanas vai pārmitināšanas ceļā.

Pārcelšana nozīmē tādu patvēruma meklētāju, kuriem ir īpaši lielas izredzes saņemt apstiprinājumu pieprasītajam statusam, pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas (valstīm, kurās patvēruma meklētāji, bēgšanas ceļā vairumā nonāk) uz citām ES dalībvalstīm. Pārmitināšana ir process, kura ietvaros, cenšoties limitēt sadarbību ar nelegāliem cilvēku kontrabandistiem, patvēruma meklētājiem tiek piedāvātas legālas un drošas alternatīvas nokļūšanai ES teritorijā.

Rekordliels skaits patvēruma lūgumu izskatīts 2017. gadā

Saskaņā ar PMLP sniegto informāciju, 2015. gadā Latvijai starptautisko aizsardzību lūdza 328 patvēruma meklētāji, no kuriem vien seši ieguva bēgļa statusu, savukārt 23 – alternatīvo statusu.

2016. gadā Latvijai starptautisko aizsardzību lūdza 350 patvēruma meklētāji, no kuriem 163 bija pārceltie, savukārt seši – pārmitinātie.

Bēgļa statusu 2016. gadā ieguva daudz lielāks skaits – 47 patvēruma meklētāji (no tiem 10 pārceltie), savukārt 107 personām (76 pārceltie, 6 pārmitinātie patvēruma meklētāji) tika piešķirts alternatīvais statuss.

Saskaņā ar PMLP datiem, kopš 1998. gada lielākais patvēruma meklētāju starptautiskās aizsardzības lūgumu skaits reģistrēts 2017. gadā, kad Latvijai to lūgušas 395 personas – no tiem 158 pārceltie un 40 pārmitinātie patvēruma meklētāji.

No tiem 39 personām piešķirts bēgļa statuss, savukārt 259 patvēruma meklētāji saņēmuši alternatīvo statusu (no tiem 229 pārceltie un 25 pārmitinātie patvēruma meklētāji).

Saskaņā ar 2018. gada statistiku līdz 14. oktobrim (ieskaitot), šogad Latvijai starptautisko palīdzību lūguši 146 patvēruma meklētāji. Šī gada janvārī uz Latviju no Itālijas tika pārcelti septiņi patvēruma meklētāji, visi pieaugušie.

Kopumā seši uz Latviju pārceltie patvēruma meklēji nav ieguvuši ne bēgļa, ne alternatīvo statusu Latvijā, tā kā izceļojuši no Latvijas vēl pirms statusa iegūšanas, informēja PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks, sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers.

Tādējādi no 1998. gada līdz 2018. gada 14. oktobrim Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 2659 patvēruma meklētāji. Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 157 personai, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 514 personām.

Galvenokārt nodarbināti ražošanā

Portāls Jauns.lv pirms gada ziņoja, ka 2017. gada novembrī gan bijis zināms vien par 13 patvēruma statusu ieguvušajiem, kuri joprojām strādā un dzīvo Latvijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika gan neiekļauj tos, kuri darba attiecībās stājušies bez aģentūras starpniecības, kas nozīmē, reālais darba ņēmēju skaits patvēruma statusu saņēmušo personu vidū tobrīd bija lielāks. Kā Jauns.lv NVA informēja pirms nedēļas, šobrīd aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrētas 9 personas ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu.

Savukārt darba tiesiskās attiecības ar aģentūras palīdzību līdz šim uzsākusi jau 51 persona ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu, kas kopš 2016. gada bija reģistrējusies NVA kā bezdarbnieks.

Saskaņā ar NVA sabiedrisko attiecību nodaļu, šīs nodarbinātās personas strādā dažādās nozarēs, galvenokārt ražošanas, šūšanas un ar būvniecību saistītos uzņēmumos, kā arī pasažieru pārvadājumu, IT un citās jomās. Cita starpā personas ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu ir nodarbinātas arī pašvaldībās, mazumtirdzniecībā un starptautisko attiecību sfērā.

Bēgļu jautājums būs arī nākamās valdības darba kārtībā

Šobrīd konkrētas informācijas par Latvijas turpmāko politiku attiecībā pret patvēruma meklētāju uzņemšanu nav.

Kā 20. septembrī neformālajā Eiropadomes sēdē atzina Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS), par jauniem bēgļu plūsmas sadales plāniem būs jālemj nākamajai Saeimai.

Sanāksmē arī atzīts, ka pārskatāmā nākotnē aktualizēsies jautājums par jaunu bēgļu sadali starp ES valstīm. “Skaidrs, ka Latvijā par jaunu bēgļu plūsmas sadali būs jālemj jau nākamajam Saeimas sasaukumam. Eiropā šobrīd arvien vairāk izkristalizējas viedoklis, ka ES dalībvalstīm ir vai nu jāuzņem papildu bēgļi, vai arī jādod finansiālais ieguldījums tā dēvētā bēgļu jautājuma risināšanai,” pauda Kučinskis.

Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.