Ik gadu piesakās, bet neatnāk desmitiem tūkstošu: garajās rindās pie ārstiem vainojama arī cilvēku bezatbildība

Izrādās, ka slimnīcu ārsti ik gadu uz pieteiktajām vizītēm nesagaida desmitiem tūkstošu cilvēku, liekot pārējiem, tostarp tiem, kuriem speciālistu palīdzība tiešām nepieciešama, gaidīt “tukšās” rindās.

Jāpiebilst, ka šāda pacientu bezatbildība ne vien kaitē citiem rindā gaidošajiem cilvēkiem, bet arī pašiem mediķiem, kas par nenotikušajām vizītēm algu nesaņem.

Jauns.lv vērsās trīs Latvijas slimnīcās, lai noskaidrotu, cik liela gada griezumā ir neatnākušo pacientu problēma un kā ar to sadzīvo pašas ārstniecības iestādes un mediķi.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) šajā gadā uz pieteiktajām konsultācijām nav ieradušies 22 907 pacienti, informēja tās komunikācijas daļas vadītāja Vita Šteina.

Slimnīcas spiestas sūtīt atgādinājumus

“Apkopotā BKUS statistika par 2018. gadā, no janvāra līdz oktobrim pieteikto un faktiski notikušo konsultāciju skaitu liecina, ka 14% pacientu ar ģimenēm nav ieradušies uz pieteiktajām konsultācijām. Lai gan Bērnu slimnīcas klientu apkalpošanas speciālisti nosūta atgādinājuma īsziņu visiem ambulatorās vizītes pieteikušo pacientu likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī apzvana visu pacientu ģimenes, kuriem paredzētas manipulācijas un izmeklējumi anestēzijā, tomēr 10 mēnešu laikā šie 22 907 pacienti uz plānoto vizīti nav ieradušies,” piebilda slimnīcas pārstāve.

Lai mēģinātu maksimāli izskaust šādu rīcību, slimnīca ir radījusi vairākas iespējas atteikt pieteikto konsultāciju, tādējādi atbrīvojot laiku citiem pacientiem.

BKUS to var izdarīt elektroniski aizpildot Atteikuma formu vietnē www.bkus.lv, rakstot e-pastu uz poliklinika@bkus.lv, sūtot atbildes īsziņu ar vārdu “atteikt” uz saņemto atgādinājuma īsziņu vai zvanot uz tālruņa numuru 80708866.

BKUS pārstāve informē, ka 2018. gadā (janvāris – oktobris) visas minētās atteikuma iespējas izmantojuši 17 636 pacienti. Vairums izvēlējušies atteikt vizīti zvanot.

Jāpiebilst, ka 2014. gada jūnija beigās BKUS statistika bija vēl sliktāka.

Tolaik pieejamā informācija (par atšķirīgu laika periodu) liecināja, ka pēdējo piecu mēnešu laikā uz pieteiktām vizītēm neieradās 12 746 jeb 16% pacientu.

Pie atsevišķiem ārstiem neierodas pat 25%

Procentuāli šī problēma ir teju tikpat liela arī valsts lielākajā slimnīcā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), kur kopējais apmeklētības procents 2018. gada pirmajā pusgadā bija 86% no visiem ambulatori pierakstītajiem pacientiem. Attiecīgi vidēji neatnāca 14%.

“Tā kā esam lielākā valsts slimnīca, skaitliskā izteiksmē gadā tie ir aptuveni 32 000 neatnākuši pacienti. Un šāds milzīgs skaits ir pat situācijā, kad slimnīcas darbinieki vairākas dienas iepriekš apzvana cilvēkus, atgādinot par pierakstu,” stāsta RAKUS preses sekretāre Inguna Potetinova.

Viņa gan piebilst, ka šis neatnākušo procents svārstās starp dažādām specialitātēm – pie neirologiem, neiroķirurgiem un alergologa neatnāk pat 20-25%, bet salīdzinoši tikai 5% no pierakstītajiem pacientiem neatnāk uz konsultāciju pie reimatologiem, endokrinologiem, imunologiem.

Saskaņā ar RAKUS pārstāves teikto, slimnīcā novērots, ka šī problēma pieaug tad, kad ir atvaļinājuma laiks, kad ārā ir karsts, kā arī tad, kad sākas vīrusu sezona.

Ārstiem atliek vien gaidīt

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā situācija ir nosacīti labāka – apmēram 10-12% pacientu neierodas uz konsultācijām un izmeklējumiem, iepriekš par to nebrīdinot.

“Būtībā jau statistika uzlabojas, jo cilvēki arī kļūst apzinīgāki, ņemot vērā gan laiku, kuru gaida uz vizīti, gan to, ka izvēlas maksas pakalpojumu,” pauda slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Janeta Veinberga.

Uz jautājumu, ko ārsti dara laikā, kad kāds neierodas, slimnīcas pārstāve atbild: “Protams, gaida. Jo reizēm cilvēki mēdz nokavēties. Ja ir skaidrs, ka pacients nav ieradies – tiek pieņemts nākamais pacients. Ja neierodas darba dienas beigās – arī tad ārsti tomēr gaida.”

Šis esot sabiedrības “kultūras jautājums”

Arī Veselības ministrijā (VM) atzīst, ka pacientu bezatbildība ir būtisks iemesls, kādēļ medicīnisko pakalpojumu rindas virzās uz priekšu tik gausi.

“Universitātes slimnīcas jau vairākus gadus ir ieviesušas sistēmu, pacientam pāris dienas pirms pieteiktās vizītes ar zvana vai īsziņu palīdzību atgādinot par veikto pierakstu. Tas ļāvis samazināt neapmeklēto ārstu konsultāciju vai izmeklējumu skaitu, taču to īpatsvars joprojām ir liels,” atzīst VM preses sekretāre Anna Strapcāne.

Diemžēl viss, ko ministrija un atbildīgās iestādes var darīt – ir informēt sabiedrību. BKUS informēšanas kampaņa/pasākumi realitātē ieņem lūk šādu veidolu:

“Rindu mazināšanā un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā būtiski ir ikvienam izturēties atbildīgi – ja pieraksts uz konsultāciju, izmeklējumu konkrētajā laikā nav pieejams vai nav vairs vajadzīgs, tad pieraksts ir jāatsaka,” komentē VM pārstāve, “[...] Lielā mērā tas ir iekšējās kultūras jautājums, tāpēc nepieciešama plašāka diskusija ar mediķiem un sabiedrību kopumā, kā šo problēmu risināt.”

Noderīgi: Rindapiearsta.lv

Sava veida palīgs, mēģinot pēc iespējas ātrāk tikt pie sev nepieciešamā speciālista, ir ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošā tīmekļa vietne Rindapiearsta.lv.

Tajā iespējams uzzināt, cik garas ir rindas Latvijas teritorijā pieejamajās ārstniecības iestādēs, viegli tikt pie kontaktinformācijas izvēlētajā slimnīcā un pieteikt vizīti sev, pēc iespējas, tīkamākā laikā.

VM skaidro, ka šī portāla mērķis ir arī uzskatāmā veidā parādīt, ka uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dažādās ārstniecības iestādēs gaidīšanas laiks ir atšķirīgs, līdz ar to ir iespēja veikt pierakstu tur, kur rinda ir īsāka vai pakalpojums pieejams uzreiz.

VM gan atzīst, ka šis rīks tiešā veidā nevar risināt, piemēram, to, ka pacienti vienlaikus pierakstās vairākās ārstniecības iestādēs un pieteikto vizīti neizmanto – rīcība, kas arīdzan ir novērota praksē.